Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība dibināta 2015. gadā, tātad pirms nu jau vienpadsmit gadiem. Biedrības dibināšanas pamatmērķis bija saglabāt un palielināt zivju, īpaši lašveidīgo zivju (lašu, taimiņu, foreļu, alatu), arī nēģu resursus, kā arī attīstīt šo zivju legālu makšķerēšanu.
Latvijā lašveidīgās zivis, konkrēti lašus un taimiņus, drīkst makšķerēt tikai ūdenstilpēs, kur noteikta licencētā makšķerēšana. Tas ir ļoti būtiski (runa ir par periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim), jo saistās ar ziemas makšķerēšanas tūrismu, kurā darbojas daudzi apkalpojošo nozaru – gan naktsmītņu, gan ēdināšanas un citu jomu – uzņēmēji. Līdz ar to arī ziemas mēneši tūrismā nav klusais periods. No 2020. gada šī, var pat teikt, industrija attīstās ļoti veiksmīgi, sarunā Liesmā stāstīja AINĀRS ŠTEINS, biedrības vadītājs kopš tās dibināšanas.
AINĀRS ŠTEINS ar Gaujas sapalu – cienīgs loms.
Mūspusē par Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību, manuprāt, būs dzirdējuši ne tik daudzi. Kas ir biedrības biedri?
Tās ir tikai novadu pašvaldības – Ādažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu, Smiltenes un Valkas novads. Arī Valmieras pašvaldība sākotnēji bija biedrības biedrs, bet tad, kad veidojās jaunais novads, tā izstājās. Taču ar Valmieru mums joprojām ir laba sadarbība, jo licencētā makšķerēšana oficiāli atļauta no Carnikavas līdz Valmierai, tā ka Valmiera ir ieinteresēta. Daudzus projektus, konkrēti tos, kas saistīti ar upes sakopšanu, īstenojam visos Gaujas posmos, darbi notiek arī upes augšdaļā – Virešos, Vidagā, Smiltenes novadā, jo zivis taču novadu robežas nepazīst. Sākumā darbība notika sabiedriskā kārtā, tagad biedrība jau strādā profesionāli un uz pilnu slodzi.
Pastāstiet, lūdzu, par biedrības pēdējos gados īstenotajiem projektiem!
Pamatā tie saistīti ar upju sakopšanu, zivju nārsta vietām, kā arī sabiedrības izglītošanu, jo tieši zinoša sabiedrība ir vislielākais ieguvums videi un dabai kopumā, lai zinātu, ko un kā darīt, bet vienlaikus nenodarītu tai pāri. Runājot par zivīm, svarīgi ir nodrošināt upes ūdensteci, ar to arī saistīta virkne projektu. Tāda, piemēram, ir mums ļoti mīļa vieta Gaujas augštecē pie Virešiem un Vidagas – Siksnu krāces, kas ir turpat vienpadsmit kilometru garas. Tur īstenoti seši upes tīrīšanas projekti. Laižam iekšā tehniku, attīrām no saaugušās zāles un meldriem vairāku hektāru platībā.
Nākamais projekts, kas nezinošiem cilvēkiem varbūt pat var likties absurds, – veidojam lašveidīgo zivju nārsta vietas. Iztīrītajos laukumos tiek krauts akmeņu un grants maisījums, kur zivīm nārstot dabīgā veidā. Mūsu filozofija ir, ka dabīgi iznārstojusi zivs ir vērtīgāka. Arī tāpēc, ka tā, dabiski iznārstojusi, pēcnācējus laidusi pasaulē, pēc tam atgrieztos tajā pašā nārsta vietā.
Vēl mēs kopjam mazās upes – Gaujas pietekupes, kur nārsto taimiņi. Katru gadu mums ir trīs, četri šādi projekti. Pagājušajā gadā iztīrījām Vildogas upi, šogad Rauni turpinām, vēl arī Kumade un Staļupe. Vidēji gadā tie ir 17 līdz 20 kilometri mazajās pietekupēs, no kurām izņemam šķērskokus, attīrām potenciālās nārsta vietas, jaucam bebru dambjus, lai ūdeņi varētu brīvi tecēt un zivīm ceļā uz nārsta vietām nebūtu šķēršļu. Tiek veikts diezgan smags darbs, zāģējot pa kalniem un lejām.
Viss sākas jau agrā pavasarī, kad notiek ūdeņu zinātniskā izpēte, lai videi ar savām darbībām netiktu nodarīts pāri. Ar to sākotnēji nodarbojas hidrobiologi, aiz viņiem zivju speciālisti, un tikai tad savu darbu izdarām mēs. Noslēgumā zinātnieki novērtē rezultātus.
IK GADU GAUJĀ TIEK IELAISTI ap 250 tūkstošiem lašveidīgo zivju mazuļu.
Vai kādreiz gadījies pieļaut arī kādu kļūdu?
Protams. Kas dara, tas arī reizēm kļūdās. Taču nu jau esam daudz apguvuši, zinām, kas un kā jādara.
Kāds projekts arī neizdodas. Strādājot dabā, nevar zināt, kurā brīdī viss notiks par simt procentiem, kurā atdeve būs mazāka, jo ir ļoti daudz blakus faktoru. Piemēram, kāpēc lai zivis izvēlētos vai neizvēlētos mīlas gultas vietu. Pagājušajā gadā sākām to izveidi Amatā, kas ir Gaujas lašu barotājupe. Uztaisījām trīs laukumus ap 300 kvadrātmetru platībā, un, lai gan literatūrā minēts, ka tas notiek pēc vairākiem gadiem, kā par brīnumu divos no šiem laukumiem jau pagājušajā rudenī bija laši. Diemžēl trešajā uz nārstu neieradās. Taču, ja mēs nedarīsim neko, tad arī nekā nebūs.
Kas šos lielos, fiziski smagos darbus reāli veic?
Mums ir sadarbība ar vairākiem uzņēmumiem, kas ir pierādījuši, ka šo darbu pieprot. Cilvēkus sameklēt ir grūti, jo, kā jau teicu, tas ir fiziski smags darbs, kas arī prasa daudz laika. Notiek arī talkas, kad izdevies kādus pārsimt metrus upes patīrīt, tas, protams, ir ļoti labi, bet stipri par maz. Šogad pat biedrībai jāiztīra vairāk nekā septiņpadsmit kilometri upes ūdeņu. Tagad sākot, tas prasīs laiku līdz augusta beigām vai septembra vidum, darbojoties dienu dienā. Projektiem ir valsts finansējums, tāpēc arī rakstām tos projektus un vienkārši ejam un darām. Piemēram, mans darba kolēģis inspektors tieši tagad, kad sarunājamies, iet pa upi, lai novērtētu, kas un kā vēl jādara.
Vai ar zivju audzētavām biedrībai arī ir sadarbība?
Uz Gaujas upes ir divas zivju audzētavas – Braslas un Kārķu. Protams, sadarbojamies, bet saistībā ar zivju mazuļu palaišanu ūdeņos nenodarbojamies, jo tam domāta valsts programma, kuru īsteno zinātniskais institūts BIOR. Šajā ziņā darbība nedrīkst dublēties. Katru gadu Gaujas baseinā tiek izlaisti ap 250 tūkstošiem lašveidīgo zivju mazuļu.
JAUNIEŠIEM IR INTERESE par Gaujas ilgtspējīgu attīstību. Biedrības publicitātes foto
Ko varat teikt par laivotājiem un makšķerniekiem? Cik apzinīgi viņi ir attiecībās ar dabu?
Nu jau trešo gadu biedrība darbojas ne tikai Gaujā, bet arī ap Gauju un tās pietekupēm, bez tam mūsu pārziņā ir arī 64 Cēsu novada ezeri, kurus apsaimniekojam uz līguma ar Cēsu novada pašvaldību pamata. Organizējam arī licencēto makšķerēšanu. Tā ka saikne ar sabiedrību mums turpinās nepārtraukti. Kad ir lašu periods, kontrolējam un sadarbībā ar inspektoriem uzraugām, lai licences būtu nopirktas un noteikumi ievēroti, tā ka pie ūdeņiem esam katru dienu, tātad satiekamies arī ar makšķerniekiem. Esam ļoti aktīvi šajā kontroles jomā.
Vai esat tiesīgi par pārkāpumiem arī sodu uzlikt?
Nē, mūsu komandā ir Valsts Vides dienesta sabiedriskie inspektori, un, ja konstatējam pārkāpumu, sabiedriskais inspektors noformē ziņojumu, ko iesniedz policijai, kas savukārt izlemj par sodīšanu vai nesodīšanu. Ir bijuši arī gadījumi, kad ticis ierosināts kriminālprocess par lielā vairumā nodurtām zivīm.
Rudenī tas ir rudens nārsta periods, no janvāra licencētā makšķerēšana Gaujā, no maija ezeros, pašlaik ir projektu realizācijas laiks, tā ka nepārtraukti esam apritē. Arī Valmierā vairākās vietās Gaujā ir laši, esam gar upi izvietojuši ap trīsdesmit lielo stendu ar uzrakstu «Lašiem būt!», lai cilvēki iepazīstas ar šo zivju dzīves ciklu. Esam novērojuši, ka pie stendiem zāle vienmēr ir nomīdīta, tātad cilvēki par lašiem interesējas, un varbūt kāds tieši vai netieši arī iesaistīsies dabas aizsardzībā.
Vēl viena lieta, ko augstu vērtējam, ir jauniešu izglītošana trīs dienu vasaras nometnēs vismaz divas reizes gadā, kuru laikā viņi izzina ūdens bagātības, iepazīst upi. 25 jaunieši kopā ar zinātniekiem, biologiem, hidrobiologiem dzīvo pa ūdeņiem, ap ūdeņiem. Katrā mazā tērcītē ir miljoniem dzīvību, ikdienā par to pat neaizdomājamies, taču cilvēkiem būtu jāzina, kā tām nenodarīt pāri.
Arī pašlaik jauniešiem kopā ar speciālistiem no Valsts Vides dienesta piesārņojuma daļas un hidrobiologiem notiek nometne Vecpiebalgā. Mēģināsim atrast, kur Gauja sākas. Par šīm tēmām dažādā veidā cenšamies jauniešiem par dabas jautājumiem stāstīt, ar viņiem runāt, diskutēt.
Mūsu mājaslapai jau ir vairāk nekā četri tūkstoši sekotāju. Ar prieku varam secināt, ka kopumā sabiedrība attiecībā uz dabas jautājumiem mainās uz labo pusi. Ne tik sen, piemēram, malu zvejniecība bija stipri izplatīta gan upēs, gan ezeros, taču labā ziņa ir, ka ar katru gadu tā samazinās. Ekosistēma ir ļoti jutīga. Attīstoties tehnoloģijām, zivīm reizēm nav glābiņa, tās ir tik viegli iegūstamas. Daudziem ezeriem un upītēm šādi ir nodarīts pāri. Zinātnieki saka: jāļauj taču tai zivij vismaz izaugt!
Neērti jautājumi ir arī par ūdens teci kā tādu. Viena no sāpīgajām tēmām, kas atstāj nopietnu nospiedumu uz ūdens teci, ir ūdens tūrisms, īpaši Gaujā. Arī bebri rada aktuālas problēmas, tāpat roņi. Lai gan tie sastopami Gaujas grīvā, jūrā, jau tur viņi zivis apēd, tām nemaz netiekot līdz nārsta vietām. Šīs problēmas vajadzētu kopīgi risināt.
Kāda, jūsuprāt, pašām zivīm ir nozīme ekosistēmā?
Jebkuram dzīvam organismam ir sava nozīme un vieta ekosistēmā. Reizēm šķiet, ka tas kukainis vai rāpulis nav tas labākais no cilvēka skatupunkta, bet kopējā ekosistēmā tiem ir milzīga nozīme. Piemēram, zivis mums spēj pateikt priekšā par ūdens kvalitāti. Ir zivju sugas, kas mīt tikai ļoti tīros ūdeņos. Ja upītē atrodam akmeņgrauzi, tad varam būt droši, ka ūdens kvalitāte te ir laba. Zivis ir arī cilvēku nozīmīgs un iekārojams pārtikas produkts. Ne velti tās ir dārgas un ne tik viegli iegūstamas, ja paziņu vai radu lokā nav makšķernieku. Tāpēc arī ir jārūpējas, lai tās mūsu ūdeņos būtu. Savas intereses ir arī pašiem jāaizstāv.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007