Eiropas Savienības nauda Latvijā ir kļuvusi par ierastu attīstības sastāvdaļu. Ja atjaunota iela, uzcelta ēka, iegādāts autobuss vai izveidots jauns pakalpojums, projekta aprakstā bieži vien atrodams arī Eiropas Savienības karodziņš. Taču ne vienmēr cilvēks saprot, kas ar to domāts un kas īsti ir Eiropas Savienības fondi, kam tie paredzēti un vai tajos var piedalīties arī viņš pats.
Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls tagad, kad Latvijā rit 2021. – 2027. gada ES fondu plānošanas periods. Latvijai šajā laikā pieejami vairāk nekā 4,3 miljardi eiro ES kohēzijas politikas finansējuma, kam pievienojas aptuveni 0,7 miljardi eiro nacionālā līdzfinansējuma. Programma nav domāta tikai lieliem būvniecības projektiem. Tajā ir nauda izglītībai, veselībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļaušanai, digitalizācijai, videi, transportam, uzņēmējdarbībai un reģionu attīstībai.
Eiropas naudas uzdevums nav tikai kaut ko uzbūvēt. Tās lielākais mērķis ir palīdzēt valstīm un reģioniem attīstīties tā, lai atšķirības starp dažādām Eiropas vietām un cilvēku iespējām pakāpeniski mazinātos.
VALMIERA NO PUTNA LIDOJUMA. Edmunda Mitenieka foto
No liela projekta līdz mazam
Valmierā Eiropas finansējuma rezultāti redzami ļoti konkrēti. Viens no vērienīgākajiem piemēriem ir Dienvidu industriālā maģistrāle, kuras izbūvēšanai pašvaldība piesaistīja ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.
Vēl plašākā mērogā Eiropas un valsts atbalsta nozīmi var redzēt Valmieras Industriālajā parkā. 2025. gada nogalē tur pabeigta infrastruktūras izbūve – dzelzceļa pievedceļš, iekšējais dzelzceļš, kravu iekraušanas un izkraušanas laukums, kā arī industriālais elektroenerģijas pieslēgums. Mērķis nav tikai sakārtot vienu teritoriju, bet radīt priekšnoteikumus eksportējošu uzņēmumu attīstībai un stiprināt Valmieras lomu Eiropas transporta tīklā.
Šādos projektos atbilde uz jautājumu «ko dod Eiropa?» ir samērā viegli ieraugāma. Pašvaldībai būtu grūti no sava budžeta vienlaikus finansēt tik lielas investīcijas. Savukārt sakārtota infrastruktūra nākotnē var radīt darbavietas, piesaistīt uzņēmumus un palielināt nodokļu ieņēmumus. Tātad ieguvums nav tikai konkrētais uzbūvētais objekts.
Taču Eiropas finansējuma ietekme mūsu novadā ir arī ar daudz mazāka mēroga projektiem un vēl tuvāka cilvēkam. Piemēram, 2025. gadā sāktais ESF+ projekts veselības veicināšanai un slimību profilaksei Valmieras novadā ir vairāk nekā 400 tūkstošu eiro vērts un paredz aktivitātes dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp jauniešiem, ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem, bezdarbniekiem un sociāli mazaizsargātajiem. Tas ir pavisam cits Eiropas naudas izmantošanas veids – lekcijas, nodarbības, praktiskas aktivitātes un zināšanas, kas nākotnē var palīdzēt cilvēkiem labāk rūpēties par savu veselību.
Eiropa nav tikai Valmieras centrs
Svarīgi, ka ES finansējuma ietekme nav koncentrēta tikai pilsētā. Valmieras novada projektu sarakstā redzami piemēri arī no mazākām apdzīvotām vietām. Piemēram, Sedā ar Atveseļošanas fonda atbalstu nodrošināta vides pieejamība pašvaldības ēkā. Citā projektā pašvaldības dzīvojamā fonda atjaunošanai paredzēts atjaunot vai pārbūvēt 15 dzīvokļus, piecus no tiem pielāgojot vides pieejamības prasībām. Savukārt Vaidavā Eiropas finansējums palīdzējis attīstīt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru.
Iepriekšējā plānošanas perioda projektā Valmieras novada teritorijā tika ieguldīti gandrīz 944 tūkstoši eiro, no kuriem vairāk nekā 464 tūkstoši bija ERAF finansējums. Mērķis – nodrošināt pakalpojumus dzīvesvietā cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem, lai viņiem būtu iespēja dzīvot iespējami patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.
Bet vai šī nauda ir pieejama visiem?
Atbilde nav tikai jā vai nē. ES fondu projektos finansējuma saņēmēji var būt pašvaldības, valsts iestādes, uzņēmumi, izglītības un ārstniecības iestādes, biedrības un nodibinājumi, kā arī citas juridiskas personas. Vispirms jāatrod programma, kurā šāda ideja ir attiecināma, jāatbilst prasībām, jāiesniedz projekts un jāspēj izpildīt daudz administratīvu nosacījumu. Katram konkrētajam finansējuma veidam ir savi nosacījumi, un te pieejamība iegūst pavisam citu nozīmi.
Finansējums teorētiski var būt pieejams, bet praktiski tas var būt grūti sasniedzams. Jo sarežģītāki noteikumi, jo lielāka nozīme ir prasmei sagatavot kvalitatīvu projekta pieteikumu, izveidot budžetu, pamatot nepieciešamību un pēc tam projektu arī administrēt.
Latvijā ES fondu projektu vadības sistēma paredz projektu atlases kritērijus, vērtēšanu, līgumu slēgšanu, izdevumu kontroli un citus mehānismus. Šāda sistēma nepieciešama, lai sabiedrības nauda netiktu izlietota patvaļīgi, taču vienlaikus tā nozīmē arī birokrātiju, ar kuru mazai biedrībai vai cilvēku grupai var būt grūtāk tikt galā nekā lielai institūcijai.
Šī ir viena no pretrunām: jo stingrāk mēs sargājam Eiropas naudu no neefektīvas izmantošanas, jo lielāks risks, ka daļai potenciālo saņēmēju sistēma šķitīs pārāk sarežģīta.
Ne tikai lielajiem projektiem
Tomēr būtu nepareizi secināt, ka ES finansējumu var saņemt tikai miljonu projekti. Valmieras novadā, piemēram, Erasmus+ projektā 2025. gadā tika organizētas pieaugušo izglītības dienas ar nodarbībām par finanšu pratību, zaļajām prasmēm, energoefektīvu mājokli un radošajiem darbiem, kur projekta izmaksas bija tikai 1500 eiro.
Tas ir būtisks pretstats industriālajam parkam vai ielu pārbūvei. Eiropas atbalsts var būt arī pavisam neliels.
Līdzīgi darbojas ESF+ atbalsts pieaugušo izglītībai, kura mērķis ir paaugstināt nodarbināto prasmes, iegūt jaunu kvalifikāciju vai pārkvalificēties atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Šāds projekts Latvijā tiek īstenots līdz 2029. gadam.
Tātad ES finansējuma būtība arvien vairāk pāriet no «uzbūvēt» uz «attīstīt» – cilvēku prasmes, veselību, sociālo iekļaušanu, digitālās iemaņas un spēju pielāgoties pārmaiņām.
Arī kultūra var būt investīcija
Labs piemērs ir pavisam svaigais Valmieras «Kurtuves» projekts. 2026. gada vasarā sākts trīs gadu projekts «KURTUVE: laikmetīgā kultūra ikvienam». Tā kopējās izmaksas plānotas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, tostarp gandrīz 850 tūkstoši eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
«Kurtuves» gadījumā runa nav tikai par ēkas pārbūvi. Projektā paredzētas arī partnerorganizāciju programmas, kurās iesaistītie cilvēki varēs piedalīties dažādās norisēs visā novadā. Tādējādi finansējuma mērķis ir ne tikai sakārtota ēka, bet arī saturs un cilvēku iesaiste.
Kur ir nevalstiskās organizācijas?
Šis jautājums ir īpaši interesants, jo biedrības un nodibinājumi teorētiski ir starp tiem, kas var pretendēt uz ES finansējumu. ES fondu dokumentos tie pat skaidri minēti starp potenciālajiem projektu iesniedzējiem sociālās un iekļaujošas Eiropas virzienā.
Taču NVO finansēšanas problēmas nedrīkst automātiski sajaukt ar ES fondu sistēmu kopumā. Daļa NVO finansējuma tiek piešķirta no valsts budžeta, daļa no pašvaldību līdzekļiem, daļa konkursos un programmās, tostarp ar ES vai citu ārvalstu finansējumu.
Ja kāda biedrība nav apmierināta ar finansēšanas kārtību, tas aktualizē plašāku jautājumu: vai pašreizējā projektu finansēšanas sistēma ir pietiekami draudzīga mazām organizācijām, kas dara sabiedrībai vajadzīgu darbu, bet kurām nav liela administratīvā aparāta? Tas jau ir jautājums ne tikai par naudu, bet par pilsoniskās sabiedrības iespējām.
Eiropas nauda nav bezmaksas
Vēl viena lieta, ko dažkārt aizmirstam – ES finansējums parasti nav gluži «dāvana». Projektam nepieciešams līdzfinansējums, jāievēro konkrēti nosacījumi, jānodrošina rezultāti, jāatskaitās par izlietoto naudu un nereti arī ilgāku laiku jānodrošina projekta rezultātu uzturēšana. Tas nozīmē, ka katram projektam ir cena arī pašvaldības vai cita finansējuma saņēmēja budžetā.
Piemēram, bezemisiju transportlīdzekļu iegādei Valmieras novadā paredzēti aptuveni 375 tūkstoši eiro, no kuriem pašvaldībai jānodrošina nepilni 60 tūkstoši. Par šo naudu paredzēts iegādāties bezemisiju transportlīdzekļus un uzlādes iekārtas, kas paredzētas izglītības, kultūras, sociālo un veselības pakalpojumu nodrošināšanai.
Tātad Eiropas finansējums ļauj izdarīt vairāk nekā ar pašvaldības budžetu vien, bet tas neprasa mazāk atbildības. Gluži pretēji – ir jāspēj pierādīt, ka ieguldījums ir vajadzīgs un dod paredzēto rezultātu.
Vai Latvija šo iespēju izmanto pietiekami labi?
No vienas puses, Eiropas finansējums pēdējos gadu desmitos Latvijā ir mainījis vidi, infrastruktūru un pakalpojumus. Valmierā to var redzēt uz ielām, sabiedriskajās ēkās, sociālajos pakalpojumos, kultūras infrastruktūrā, uzņēmējdarbības teritorijās un arvien vairāk arī cilvēku zināšanās un prasmēs.
No otras puses, sistēma nav vienkārša. Projekta iesniedzējam ir jāzina, kur meklēt iespēju, jāspēj to sasaistīt ar konkrētās programmas mērķiem, jāuzraksta projekts, jānodrošina līdzfinansējums un pēc tam tas arī jāīsteno. Tas nozīmē, ka pieejamība nav tikai jautājums par to, vai finansējums ir izsludināts. Tā ir arī informācijas, zināšanu, administratīvās kapacitātes un dažkārt pat drosmes jautājums.
Te, iespējams, slēpjas lielākais izaicinājums nākamajiem gadiem – nevis vienkārši paņemt Latvijai piešķirto Eiropas naudu, bet panākt, lai tā sasniedz pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Galu galā Eiropas Savienības fondi nav pašmērķis. To vērtība nav miljonos, kas ierakstīti projekta tāmē, bet tajā, kas pēc projekta paliek cilvēkam.
Ja pēc Eiropas finansēta projekta bērnam ir labāka skola, senioram pieejamāks pakalpojums, cilvēkam ar invaliditāti – iespēja dzīvot patstāvīgāk, jaunietim – prasmes un iespēja atrast darbu, uzņēmējam – infrastruktūra attīstībai, bet mazai pilsētai – iespēja nezaudēt savas funkcijas, tad finansējums ir sasniedzis savu mērķi.
Un tad Eiropa vairs nav kaut kur tālu Briselē. Tā ir tepat – ielā, skolā, bibliotēkā, sociālajā centrā, uzņēmumā un, visbeidzot, cilvēka ikdienā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007