Reiz kādā dienā
Turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, Valmierieša vasaras mēnešos jāraksta par ceļojumiem un ceļotājiem. Šoreiz mans stāsts par kādu īpašu un Valmierai nozīmīgu cilvēku – arheologu Hugo Riekstiņu. 1933. gada rudenī Valmieras dzelzceļa stacijā no Rīgas vilciena izkāpa gados jauns vīrietis. Viņa mērķis – divās dienās apskatīt senākās un interesantākās Valmieras apriņķa vietas: Vecati, Košķeli, Sēļus, Burtniekus un Burtnieku ezeru. Par piedzīvoto un redzēto ceļojuma laikā varēja lasīt laikraksta «Brīvā Zeme» ilustrētā pielikuma 15. decembra numurā. Bet ko zinām par publikācijas autoru?
Kārlis Hugo Oskars Riekstiņš dzimis Vidzemē, Cesvaines pagasta «Lejas Paukšos» 1904. gada 14. jūnijā. Mācījies Cesvaines vidusskolā. Vācis latviešu folkloru – tautasdziesmas, pasakas, nostāstus, mīklas, ticējumus. Studējis vēsturi Latvijas Universitātē, specializējoties arheoloģijā – akmens laikmeta pētniecībā. 1937. – 1938. gadā kopā ar Pēteri Stepiņu (1914 – 1999) un Elvīru Šņori (1905 – 1996) veica izrakumus bijušās Valmieras ordeņa pils teritorijā. Leģendāro Beverīnu gan neizdevās atrast, taču tika iegūtas vērtīgas arheoloģiskās liecības par Valmieras vecpilsētu. Otrā pasaules kara laikā Riekstiņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gadā izceļoja uz ASV, kur Čikāgas pilsētas ceļu dienestā strādāja par inženieri. Mira 93 gadu vecumā 1998. gadā 23. maijā.

ARHEOLOGS UN VĒSTURNIEKS. Hugo Riekstiņš 1927. gadā. No Valmieras muzeja krājuma