Pasniegta jau trīspadsmitā Jāņa Cimzes balva
25. augustā Valkas novada Kultūras centrā pasākumā Jāņa Cimzes rudens Valkas lasījumi tika pasniegta kārtējā Jāņa Cimzes balva par ievērojamu un ilggadēju ieguldījumu talantīgu skolēnu audzināšanā un izglītošanā, par nozīmīgu pedagoģisko darbību.
Šī balva tiek pasniegta jau kopš 2014. gada. Šajā reizē nu jau pēc kārtas trīspadsmito balvu saņēma Jāņa Cimzes Valkas Mūzikas skolas kokles spēles skolotāja un arī šīs skolas direktora vietniece Lolita Medne.
Kolēģi atzīst, ka viņai ir augsta pedagoģiskā kompetence atrast piemērotu pieeju katram audzēknim. Skolotāja Lolita veicina tautas mūzikas tradīciju pārmantojamību un iesaista audzēkņus koncertdzīvē, kā arī rūpējas par talantu augstvērtīgu muzikālo sniegumu konkursos. Novada kultūrvidē ir pamanāms koklētāju ansamblis Kamenīte un kokles iesaiste dažādu instrumentu muzikālajās grupās. Kā skolotāja Lolita Medne ir devusi paliekošu ieguldījumu arī mūzikas izglītībā.
Ārpus sava darba Jāņa Cimzes Valkas Mūzikas skolā, kur ikdienā viņa kā direktora vietniece ir nozīmīgs atbalsts skolas mācību procesa organizēšanā un veicina profesionālu pedagogu sadarbību, Lolita Medne ir kļuvusi par novada kultūras dzīves balstu, iesaistoties muzikālajos kolektīvos un nodrošinot latviskā kultūras mantojuma saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. 2026. gada Jāņa Cimzes balvas saņēmēja aktīvi darbojas Valkas novada sieviešu korī Ziemeļstīga un Valkas pilsētas tautas mūzikas kapelā Sudmaliņas.
Indzera ezera Cepurītes salā notikuši arheoloģiskās izpētes darbi
Augusta sākumā Alūksnes novadā Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta īstenotā projekta «Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros» ietvaros notika arheoloģiskās izpētes darbi Indzera ezera Cepurītes salā. Izrakumus vadīja arheologs Juris Urtāns, izpēti nelielajā Cepurītes salā īstenoja spēcīga gan pieredzējušu, gan jauno arheologu komanda.
Tika atrasts, ka salu vienmērīgi klāj senajām dzīvesvietām raksturīgs apmēram pusmetru biezs kultūrslānis, kurā bija daudz keramikas lausku. Tas liecina, ka tur ilgstoši atradusies sena dzīvesvieta, kuras veids līdz šim Vidzemē nav konstatēts.
Nirēji, izpētot ezera dibenu, atraduši senas keramikas lauskas, dzīvnieku kaulus un no kaula darinātu zivju šķēpu, kas varētu būt izmantots vidējā vai vēlajā mezolītā.
Indzera Cepurītes salas pētījumi dod noteiktu pamatu rosināt salu iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
«Smiltiņš» sacenšas par balvu
Jau trešo gadu Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar «Ceresit» izsludinājusi balsošanu par skatei «Gada labākā būve Latvijā 2025» pieteiktajām būvēm.
Smiltenē pērnajā gadā tika pārbūvēts un labiekārtots iepriekšējais rotaļu laukums un skeitparks, tika izveidots aktīvās atpūtas parks «Smiltiņš», kas īpaši vasaras mēnešos ir iemīļota atpūtas vieta kā maziem, tā lieliem.
«Smiltiņš» ieguvis skates nomināciju kategorijā «Ainavas būve», un par šo gada labāko būvi, ja tāds ir arī iedzīvotāju redzējums, var balsot līdz 7. septembra pulksten 17.00 tīmekļvietnē un «Gada labākā būve Latvijā» facebook lapā.
Kategorijā «Ainavas būve» konkurence ir gana liela, piedaloties būvēm, kas pilnveido un uzlabo sabiedrisko infrastruktūru visā Latvijā. Tās arī ir būves – bērnu rotaļu laukumi, aktivitāšu centri, pastaigu takas.
Laureātu godināšana norisināsies 10. septembrī.
Bet, ja nav pabūts atjaunotajā aktīvās atpūtas parkā «Smiltiņš», tad jāzina, ka pērn smilteniešiem izdevies izveidot mūsdienīgu un daudzfunkcionālu bērnu rotaļu laukumu, bet sliktā stāvoklī esošā skeitparka vietā tagad atvērts ilgtspējīgs aktīvās infrastruktūras objekts – «pump-track» trase.
AKTĪVĀS ATPŪTAS PARKS pretendē uz balvu, un katru dienu «Smiltiņš» aicina mazus un lielus apmeklētājus. Publicitātes foto
Kāzas izspēlēs no sākuma līdz beigām
Limbažu novada «Meža Salās» 29. augustā festivālā «RITUĀLS» izrādīs latviešu kāzu tradīcijas ar īstu pāru piedalīšanos – no līgavas izdošanas un līdzināšanas līdz mičošanai, guldināšanai un pat kāzu klopei. Festivāla iecere ir nevis tikai stāstīt par senajām paražām, bet ļaut tās redzēt un piedzīvot kā vienotu kāzu norisi.
Diena sāksies ar sarunām par kāzu tradīcijām, prezentācijām, diskusijām, izstādi un tirgu, bet pēcpusdienā sāksies kāzu rituālu izrādīšana. Plkst. 14 notiks izdevas līgavas mājās, bet stundu vēlāk – līdzināšana. Abi rituāli notiks vienlaikus trīs vietās trīs dažādu folkloras kopu vadībā, tādējādi apmeklētājiem būs iespēja redzēt arī atšķirīgus tradīciju izpildījuma variantus.
Pēc fotografēšanās jaunie pāri dosies simboliskā ceļojumā, kamēr pārējie festivāla dalībnieki gatavos goda vārtus un pušķos kāzu dzīru zāli. Vakarpusē pāri atgriezīsies un tiks sagaidīti ar goda vārtiem, ziedošanu un sliekšņa šķērsošanu. Tam sekos kāzu dzīres ar galda runām, apdziedāšanu, dančiem un kāzu čigāniem.
Viens no vakara nozīmīgākajiem notikumiem būs mičošana, kas arī notiks trīs vietās vienlaikus trīs kopu vadībā. Pēc tās paredzēta kāzu torte, dzīru turpinājums un jauno pāru guldināšana. Taču ar to kāzas vēl nebeigsies – festivāla programmā paredzēta arī tradicionālā «kāzu klope» piecos no rīta.
Paralēli rituāliem darbosies uzkodu vietas un tirdziņš, būs skatāma fotoizstāde un muzikantu priekšnesumi.
«RITUĀLS» Limbažu pusē tiek rīkots otro reizi, un šāgada festivāls pilnībā veltīts latviešu kāzu tradīcijām. Pasākuma programma sāksies pusdienlaikā un turpināsies līdz vēlai naktij, noslēdzoties tikai 30. augusta rītā.
Svarīgi ņemt vērā, ka apmeklējums iespējams tikai ar iepriekš iegādātu biļeti; tās netiks pārdotas pasākuma norises vietā. Par biļetēm zvanīt Robertam pa tālruni 29122133.
Festivāla «RITUĀLS» publicitātes foto
Balvos godina Markusu Aleksandrovu
Pašvaldības speciālists Kristiāns Bokta informē, ka nesen Balvu domes sēdē Eiropas čempionu basketbolā Markusu Aleksandrovu sveica novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks, pasniedzot Pateicības rakstu par izcilu sportisko sasniegumu un ieguldījumu Latvijas basketbola attīstībā, izcīnot Eiropas U16 čempionāta A divīzijas zelta medaļu.
Markusa sportiskā izaugsme sākusies Rugāju sporta centrā piecu gadu vecumā, kad uz basketbola treniņiem viņš gājis kopā ar savu vecāko brāli Ralfu, kurš pašlaik sevi lieliski pierāda Latvijas U18 izlasē. Pirmie soļi basketbolā – pie treneriem Laura Krēmera un Elmāra Rakstiņa. Markuss trenējās un spēlēja kopā ar divus gadus vecākiem puišiem, tādēļ, lai turētu līdzi, bija nepieciešams ne tikai talants, bet arī neatlaidība. Tieši cīņasspars ir viena no Markusa stiprajām pusēm.
Jau 12 gadu vecumā Markuss, lai attīstītos un spēlētu augstākā līmenī, pārcēlās uz Gulbeni, kur pilnveidoja savas basketbola prasmes pie treneriem Sanda Dzērves un Oskara Vīksnas, spēlēja dažādās jaunatnes līgās un kļuva par Latvijas Jaunatnes basketbola līgas čempionu, spēlējot arī pret divus gadus vecākiem puišiem. Vēlāk Markuss tika iekļauts arī reģiona izlases kandidātu lokā.
14 gadu vecumā basketbolista ceļš aizveda vēl tālāk – uz Itāliju, kur Markuss turpina mācīties, trenēties un pilnveidot prasmes, pārstāvot Livorno «Libertas» komandu.
Šovasar Markusa darbs, neatlaidība un cīņasspars sasniedza līdz šim augstāko punktu. Viņš tika iekļauts Latvijas U16 izlases sastāvā un kopā ar komandu devās uz Eiropas čempionātu Rumānijā. Latvijas izlase turnīrā izcīnīja Eiropas U16 čempionāta zelta medaļas un kļuva par Eiropas čempioniem.
Saņemot Balvu novada domes Pateicības rakstu, Markuss pateicās visiem, kuri juta līdzi čempionāta laikā, īpaši izceļot savas ģimenes atbalstu.
Publicitātes foto
Itāļu aristokrāte viesojas Stāmerienas pilī
Pagājušās nedēļas nogalē Stāmerienas pilī viesojās hercogiene Nikoleta Polo Lanca Tomazi un viņas draudzene profesore Bernardina Rago, kas ir Džuzepes Tomazi di Lampedūzas darbu eksperte un rūpējusies, lai romāns «Gepards» tiek izdots Vācijā.
Gulbenes laikrakstā «Dzirkstele» lasāms, ka šī nav pirmā reize, kad hercogiene Nikoleta Polo Lanca Tomazi ierodas Stāmerienas pilī, kur, kā viņa atzīst, jūtas burvīgi.
Šī vizīte bijusi īpaša arī tādēļ, ka hercogiene Nikoleta Polo Lanca Tomazi ir tuvu saistīta ar Džuzepes Tomazi di Lampedūzas ģimeni, tādēļ viņai viesošanās bija iespēja būt vietā, kas glabā svarīgas viņas ģimenes atmiņu lappuses.
STĀMERIENAS PILĪ viesojās hercogiene Nikoleta Polo Lanca Tomazi (otrā no kreisās) un viņas draudzene profesore Bernardina Rago (pirmā no labās). Foto no Stāmerienas pils arhīva
Stāmerienas pils vēsturē nozīmīga vieta ir Džuzepem Tomazi di Lampedūzam – izcilam itāļu rakstniekam, kura romāns «Gepards» kļuva par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta itāļu literatūras darbiem. Džuzepe Tomazi di Lampedūza bija precējies ar Stāmerienas pils baronesi Aleksandru fon Volfu, un tieši viņu kopīgais, savdabīgais dzīvesstāsts ir viena no nozīmīgākajām saiknēm starp Stāmerienas pili un Sicīliju.
Ciemošanās laikā viesiem tika izrādīts arī Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs un Sarkanā pils, kā arī pārrunāts, kā nākotnē varētu organizēt pasākumu «Itāļu dienas». Savukārt Viļakas katoļu baznīcā sarunas notika itāļu valodā, kuru labi prot priesteris.
Arī šovasar Stāmerienas pilī varēja baudīt tradicionālo «Itāļu dzīves garšu».
Projektu «Novadu balsis skan radio» nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».