Latvija importē 95% zāļu. Ko darīsim krīzes laikā?

Es ar ģimeni bieži braucu uz Latgali. Tur, netālu no Rēzeknes, ir mūsu dzimtas mājas. Citi teiktu, ka tās atrodas nekurienē, es saku, ka tās ir pašā Latvijas sirdī. Tur, kur uz savas ādas jau vairākkārt pieredzēts, ko praksē nozīmē apdraudējums Latvijas gaisa telpā, liekot vēl skaudrāk apjaust, cik trausla patiesībā ir ikdienas drošības sajūta.
Manas ģimenes 72 h soma atrodas mūsu dzīvesvietā Rīgā, un to sev līdzi uz lauku mājām līdz šim neņēmām. Tāpēc, saņemot trauksmes paziņojumu, zibenīgi centos saprast, vai un kur mums vispār ir pases, somas, lādētāji, pārtika, guļammaisi un zāles. Rēzeknē slēgtas skolas un bērnudārzi, arī aptiekas, bet daudziem rīta neziņa par to, vai uz darbu jāiet vai nē. Tieši šādos brīžos kļūst skaidrs, ka valsts noturība sākas ne tikai ar armiju vai robežu aizsardzību, bet arī ar pavisam ikdienišķām lietām – vai cilvēkiem būs pieejamas zāles, pārtika un informācija.