Andris Kulbergs, vīzdegunīgi apsaukājot iekšlietu ministru, kļuva par savas «veiksmes formulas» upuri. Protams, nekas traģisks vēl nav noticis, taču oktobrī viņš varētu rūgti nožēlot tagadējo bravūru.
Jānim Dombravam un Nacionālajai apvienībai – kuru rosību imigrācijas ierobežošanā Ministru prezidents dēvē par «imitētu migrantu cīņu», «trulu vēlētāju makšķerēšanu» un «niķīga bērnudārznieka histēriju» – skandāls pat ies labumā. Tāpat kā mēģinājums vakar Saeimā izteikt ministram neuzticību. Tas palīdz mobilizēt partijas elektorātu doties pie urnām.
Pieļauju, lielai daļai nacionāļu atbalstītāju pēkšņās popularitātes lutinātais Kulbergs ir tikai «padomju funkcionāra (vai vēl ļaunāk) izlaidies dēliņš»*. Naidīgs aizdomīgums pret visiem, kuri guva panākumus okupācijas režīmā, pieder pie latvju radikālpatriotisma smalkā stila. Nacionāļi aizvainojumu nenorīs, un laiks atspēlēties pienāks drīz.