Klimata radīto risku apdrošināšana ir finanšu instruments, kas pasargā privātpersonas, uzņēmumus un lauksaimniekus no finansiālajiem zaudējumiem, ko izraisa ekstrēmi laikapstākļi un globālas klimata pārmaiņas. Pieaugot dabas katastrofu biežumam un mērogam, šis apdrošināšanas veids kļūst par būtisku risku pārvaldības rīku.
Par galvenajiem apdrošināšanas riskiem tiek uzskatīti:
x Plūdi un lietusgāzes – īpašumu un infrastruktūras applūšana pēc spēcīgiem nokrišņiem.
x Vētras un viesuļi – spēcīga vēja radīti bojājumi jumtiem, ēkām un transportlīdzekļiem.
x Krusa un pērkona negaisi – mehāniski bojājumi fasādēm, logiem, automašīnām un sējumiem.
x Sausums un karstuma viļņi – ražas zudumi lauksaimniecībā un mežu ugunsgrēku riski.
x Sniega slodze un apledojums – jumtu iebrukšana un elektropārvades līniju bojājumi ziemā.
Latvijā ar klimata risku apdrošināšanu saistītas gandrīz visas vadošās nedzīvības apdrošināšanas kompānijas. No tām vadošās šajā ziņā ir:
x BALTA. Latvijas tirgus līderis, kas aktīvi analizē klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu riskiem, kā arī piedāvā mājokļu, komercīpašumu un tehnikas apdrošināšanu pret dabas stihijām.
x BTA Baltic Insurance Company, kas nesen paplašinājusi savu īpašuma apdrošināšanas segumu pret applūšanu, reaģējot uz aizvien biežākajām un spēcīgākajām lietavām Latvijā.
x ERGO (tostarp apvienotā Gjensidige). Nodrošina mājokļu un biznesa īpašumu aizsardzību pret vētrām, krusu, sniega slodzēm un citiem klimata izaicinājumiem.
x If P&C Insurance. Piedāvā detalizētus risinājumus uzņēmumiem un privātpersonām, apdrošinot pret dabas katastrofām un to izraisītiem darbības pārtraukumiem.
x Compensa Vienna Insurance Group. Nodrošina standarta dabas stihiju risku segumu mājokļiem un saules paneļiem, pastāvīgi pielāgojoties jauniem riska faktoriem.
Apdrošināšanas sabiedrības arvien stingrāk vērtē fiziskos klimata riskus pēc oficiālajām plūdu kartēm. Ja īpašums atrodas zonā, kas applūst regulāri, piemēram, biežāk nekā divas reizes 20 gados, kompānijas var atteikties segt plūdu riskus vai noteikt ievērojami augstāku pašrisku un polises cenu.
Pēc nesen piedzīvotās dabas stihijas uz finansiālu atbalstu, ko paredz iegādātā risku apdrošināšanas polise, cer un atlīdzības pieteikumus apdrošināšanas kompānijām iesniedz tūkstošiem cietušo Baltijas valstīs.
Dabas stihija visvairāk skārusi Latviju un Lietuvu, kur, plosoties vējam un krītot kokiem, bojājumi nodarīti ne vien īpašumiem un automašīnām, bet elektrības pārrāvumu dēļ cietuši arī uzņēmumi. ERGO klientiem Latvijā prognozētā atlīdzību summa varētu sasniegt 3 miljonus eiro.
Latvijā vētrā visvairāk cietuši īpašumi – aptuveni 80% no visiem gadījumiem ERGO Latvijā pieteikti tieši par ēku, jumtu, žogu un tamlīdzīgiem postījumiem, kas radušies nokritušu koku, zaru un vēja brāzmu dēļ. Salīdzinoši mazāk ir gadījumu, kad ēkas applūdušas spēcīgo lietavu rezultātā, kā arī atšķirībā no iepriekšējos gados piedzīvotajām vētrām privātmāju īpašniekiem ir veiksmīgāk izdevies no vēja brāzmām pasargāt pagalmos esošo iedzīvi – batutus, kublus un citas lietas.
Daudzus kokus, it sevišķi priedes un bērzus, vējš izrāvis ar visām saknēm, kas nozīmē arī smagākus zaudējumus, ko koki nodarījuši, uzkrītot uz ēkām vai automašīnām. Tā, piemēram, lielākā KASKO atlīdzība pēc koka uzkrišanas automobilim Latvijā pieteikta 60000 eiro apmērā – bojājumi ir tik apjomīgi, ka auto, visticamāk, būs jānoraksta. ERGO Latvijā reģistrēti vismaz trīs šādi KASKO gadījumi. Savukārt īpašuma apdrošināšanā lielākās zaudējumu aplēses ir par vēja norautu jumtu kādai privātmājai – 50000 eiro.
Pirmajā nedēļā pēc vētras KASKO apdrošināšanas atlīdzībām pieteikta lielākā daļa no sabojātajiem auto, taču vēl bija gaidāmi īpašuma apdrošināšanas pieteikumi par sarežģītākiem gadījumiem, kuros zaudējumu aprēķiniem nepieciešams ilgāks laiks.
Tāpat abās valstīs ir gadījumi, kad veikalu vai aptieku tīklos elektrības pārrāvumu dēļ pārstājušas darboties saldēšanas iekārtas un tādēļ sabojājušās pārtikas preces un medikamenti, radot zaudējumus uzņēmumiem un aktualizējot jautājumu par ģeneratoru pieejamību krīzes situācijās.
Atšķirībā no citām vētrām Latvijā saņemts arī kāds nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikums, kad cilvēks guvis traumas pēc kritiena vētras laikā.
Savukārt apdrošināšanas sabiedrība BALTA, turpinoties vētras seku novēršanai, īsi pēc vētras jau bija saņēmusi vairāk nekā 1500 pieteikumu, kuru kopējais atlīdzību apjoms sasniedza gandrīz 2 miljonus eiro. Pieteikumu skaits joprojām pieauga, atklājot plašus dabas stihijas radītos postījumus īpašumiem un transportlīdzekļiem visā Latvijā. Palīdzības sniegšana, lielākoties īpašumu atbrīvošana no nolauztajiem kokiem, turpinājās ārkārtas režīmā.
BALTA informē, ka visvairāk atlīdzības pieteikumu ir par vētras laikā bojātiem ēku jumtiem no uzkritušiem kokiem un zariem, kā arī par ēku fasādēm, logiem un citām konstrukcijām. Daudzām mājām jumtus sabojājis spēcīgais vējš, noraujot to seguma daļas, kores un skārda elementus, kā arī radot ūdens noplūdes telpās. Plaši sastopama arī vēja gāztu koku uzkrišana žogiem, vārtiem, nojumēm, siltumnīcām, lapenēm un citām pagalma būvēm, liecina apdrošinātāja apkopotā informācija.
Aptuveni 200 pieteikumi saņemti par automašīnu bojājumiem – spēkratiem uzkrituši koki, zari vai vējā aiznesti priekšmeti, kā rezultātā daļai no tiem konstatēta bojāeja. Vētras radītos zaudējumus iedzīvotājiem papildina arī ūdens iekļūšana ēkās caur fasādi, logiem, šuvēm, balkoniem un palodzēm, kā rezultātā bojātas sienas, logu apdare, grīdas un citi iekšējās apdares elementi.
Piemēram, kādas ēkas jumtam Pierīgā uzgāzušās pat trīs priedes no kaimiņu neapbūvētā īpašuma. Savukārt citā īpašumā ielas pretējā pusē vētras nolauzts bērzs uzgāzies uz žoga, to sabojājot un pārraujot gāzes pievadu no virszemes sašķidrinātās gāzes cisternas, kā rezultātā sākusies gāzes noplūde.
Vēl kādai privātmājai Rīgā krītošs koks pārrāvis elektrības vadu, nodarot nozīmīgus bojājumus jumtam, fasādei, žogam, terasei, kā arī tuvumā novietotajai automašīnai. Elektrības pārrāvuma dēļ sabojājās arī ledusskapī glabātie, dārgie valsts kompensējamie medikamenti.
Atlīdzību summa par vienu negadījumu svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākās atlīdzības saistītas ar lielu koku uzkrišanu uz dzīvojamajām ēkām, būtiski bojājot jumta un arī visas mājas konstrukcijas.
Ārkārtas režīmā tika nodrošināts BALTA pakalpojums «Palīdzība mājās», sniedzot atbalstu iedzīvotājiem vētras seku likvidēšanai. Pakalpojumu pirmajā nedēļā pēc vētras bija saņēmuši vairāk nekā 220 klienti, un prioritāri palīdzība sniegta bīstamu situāciju novēršanai – lai noņemtu no ēku jumtiem un žogiem nogāztos kokus, mazinātu apdraudējumu un nodrošinātu cilvēkiem iespēju droši izkļūt no saviem īpašumiem.
«Mūsu palīdzības pakalpojuma tālrunis bija pārslogots. Viens no biežākajiem izsaukumu iemesliem – vētras lauzti koki, kas nereti auguši kaimiņu teritorijā un stihijas laikā nonākuši blakus esošajos īpašumos. Līdz šim rekordgadījums bija septiņi vienam īpašumam uzkrituši koki,» stāsta BALTA sadarbības partnera, atjaunošanas darbu veikšanas uzņēmuma «LV Group» vadītāja Karina Konstantinova.
Palīdzības sniegšanu apgrūtināja arī laikapstākļi – atbilstoši darba drošības prasībām kokus no slapjiem jumtiem iespējams novākt tikai tad, kad tas kļuvis droši veicams. Turklāt ne vienmēr iespējams sazināties ar kaimiņu, kura īpašumā audzis vēja nolauztais koks un uzkritis blakus esošajai teritorijai. «Svešā īpašumā bez atļaujas nevaram atrasties, tāpēc šādos gadījumos jāvēršas pašvaldībā, lai varētu sazināties ar konkrētā īpašuma saimnieku un saņemtu nepieciešamo atļauju darbu veikšanai,» skaidro K. Konstantinova. Vairākos gadījumos īpašumiem uzkrituši arī dižkoki. Apdrošinātāji aicina ņemt vērā, ka to novākšanai nepieciešams saņemt rakstisku Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, tostarp gadījumos, kad dižkoks vētras laikā ir nolūzis un rada apdraudējumu.
Nedēļas nogalē piedzīvotā vētra kļuva par nopietnu ģenerālmēģinājumu, kas arī Latvijas lauksaimniecības nozarei ļāva praksē pārbaudīt saimniecību gatavību krīzes situācijām. Vētra atklājusi vairākus būtiskus trūkumus, tostarp problēmas ar mobilo sakaru pārklājumu lauku reģionos, kā arī sakaru kvalitāti. Vētra atklāja arī degvielas uzpildes staciju atkarību no ārējās elektroapgādes – bez elektrības nedarbojas degvielas sūkņi, maksājumu sistēmas un cita staciju darbībai nepieciešamā infrastruktūra. Tāpat augusta vētra vēlreiz apliecināja, ka dabas stihiju laikā visbiežāk tiek bojātas gaisvadu elektrolīnijas, un elektroapgādes pārtraukuma dēļ nedarbojas slaukšanas un dzesēšanas iekārtas, graudu kaltes, ventilācijas un ūdensapgādes sistēmas, kā arī citas ražošanai nepieciešamās iekārtas.
Zemnieku uzdevums ir izdarīt secinājumus, pārbaudīt savu aprīkojumu un pilnveidot rīcības algoritmus. Taču tāds pats mājasdarbs jāizpilda arī valstij, pašvaldībām, mobilo sakaru operatoriem, degvielas tirgotājiem, elektroapgādes uzņēmumiem un citiem kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.
Publicitātes foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007