No augusta Eiropas Savienībā sāka piemērot Regulu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kas turpmākajos gados būtiski mainīs prasības iepakojumam arī Latvijā. Prasības attiecas uz iepakojuma sastāvu, izgatavotāja identificēšanu, ES atbilstības deklarācijas sagatavošanu un citiem pienākumiem.
Patērētāji vēl nemanīs
Regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (Iepakojuma regula) stājās spēkā 2025. gada 11. februārī, paredzot 18 mēnešu pārejas periodu, lai visas iesaistītās puses sagatavotos prasību īstenošanai. No šā gada 12. augusta sākās pirmo Iepakojuma regulas prasību piemērošana, piemēram, attiecībā uz ES atbilstības deklarācijas sagatavošanu.
Regulas mērķis ir novērst izlietotā iepakojuma rašanos – samazināt tā daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Nē – šampūns viesnīcās nepazudīs. Mainīsies veids, kādā tas tiek piedāvāts, proti, to varēs aizstāt, piemēram, ar atkārtoti uzpildāmiem dozatoriem. Restorānos, kafejnīcās un viesnīcās uz galda vairs nebūs ierasto vienas porcijas plastmasas trauciņu vai paciņu ar kečupu, majonēzi, kafijas krējumu, cukuru utt. Taču ir izņēmums ēdienam līdzņemšanai, kā arī medicīnas un aprūpes iestādēm. Papīra cukura paciņa pati par sevi netiek aizliegta. Ļoti vieglos plastmasas maisiņus no 2030. gada ierobežos, taču tie joprojām varēs būt pieejami, ja nepieciešami higiēnai vai, piemēram, neiepakotai pārtikai. Šī ir tikai daļa no izmaiņām iepakojumu “revolūcijā”.
Līdz 2030. gadam paredzēts panākt, lai ES tirgū pieejamais iepakojums atbilstu noteiktām pārstrādājamības prasībām. Tāpat mērķis ir samazināt vajadzību pēc primārajiem dabas resursiem, izveidot labi funkcionējošu otrreizējo izejmateriālu tirgu un ar obligātu mērķrādītāju palīdzību palielināt pārstrādātas plastmasas izmantošanu iepakojumā, skaidro Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).
Apjomīgā regula attiecas uz ražotājiem un citiem tirgus dalībniekiem, un tās ietekme patērētājiem ikdienā pagaidām vēl nav būtiski pamanāma, norāda KEM. Prasības piemēros pakāpeniski. Attiecīgi no 12. augusta nav vienlaikus jāizpilda visas regulā paredzētās prasības – daļai prasību noteikti konkrēti piemērošanas datumi, savukārt citu piemērošana būs atkarīga no Eiropas Komisijas pieņemtajiem sekundārajiem tiesību aktiem.
KEM aicina uzņēmējus pievērst īpašu uzmanību tam, kurā valstī iepakojums vai iepakotā prece tiek laista tirgū, jo atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau ir ieviestas nacionālās prasības, kas uzņēmumiem jāievēro.
Vienkāršoti paplašinātās ražotāja atbildības jeb EPR princips nozīmē, ka uzņēmums finansē iepakojuma atkritumu apsaimniekošanu tajā dalībvalstī, kur iepakojums tiek laists tirgū un paredzams kļūs par atkritumiem. Ja Latvijas uzņēmums nosūta preci privātpersonai Vācijā, sūtījuma kastīte, aploksne un pildmateriāls pēc preces saņemšanas kļūst par iepakojuma atkritumiem Vācijā.
“Ja tirgojat preces ar savu zīmolu vai pasūtāt kastes ar savu logo, tad regulas izpratnē esat iepakojuma “izgatavotājs”. Jums pirms laišanas tirgū ir jāveic iepakojuma atbilstības novērtēšana, jāsagatavo tehniskā dokumentācija un ES atbilstības deklarācija,” izskaidro zvērināts advokāts Lauris Klagišs.
Vienlaikus regulā paredzēts īpašs izņēmums mikrouzņēmumiem. Ja mikrouzņēmums pasūta iepakojumu ar savu nosaukumu vai preču zīmi un iepakojuma piegādātājs atrodas tajā pašā dalībvalstī, noteiktos gadījumos par iepakojuma izgatavotāju regulas izpratnē var būt uzskatāms pats iepakojuma piegādātājs.
Uzņēmējiem papildu izmaksas
“Kāpēc lielie uzņēmumi un amatnieki salikti vienā katlā?” par iepakojuma regulu neizpratni pauž Liepājas SIA “Addipa style” līdzīpašniece Kristīne Bumbule.
Mazā uzņēmēja savu produkciju – pašas darinātas somas, rotas, rotaļlietas, aušanas piederumus un citus izstrādājumus – ārvalstu klientiem tirgo vietnē etsy.com. Šobrīd, kamēr saistībā ar jauno regulu vēl ir daudz neskaidrību, māksliniece pārtraukusi sūtīt produkciju uz Eiropas valstīm, un līdzīgi esot rīkojušies arī daudzi citi tirgotāji no etsy.com.
Jaunā ES Regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem paredz, ka pārrobežu pārdevējam, kas iepakojumu vai iepakotu preci tieši pārdod gala lietotājiem citā dalībvalstī, jāieceļ pilnvarotais pārstāvis paplašinātās ražotāja atbildības jautājumos katrā šādā dalībvalstī, kas nav pārdevēja dibināšanas valsts.
“Addipa style” līdzīpašniece stāsta, ka viņu visvairāk interesē tieši Vācijas tirgus. Viņa noskaidrojusi, ka viena pakalpojumu sniedzēja piedāvājumā uzņēmumam, kas uz Vāciju gadā nosūta līdz 100 pakām, pilnvarotā pārstāvja pakalpojums izmaksā 75 eiro gadā.
Summa pati par sevi neesot liela, taču tā jāsamaksā uzreiz. Turklāt tirgotājs nevar paredzēt, cik sūtījumu uz konkrēto valsti gada laikā nosūtīs, atzīmē K. Bumbule. Ja preces grib piedāvāt pircējiem daudzās Eiropas valstīs, pārstāvju un citu ar paplašināto ražotāja atbildību saistīto pakalpojumu izmaksas var ievērojami pieaugt.
Pilnvarotā pārstāvja maksa turklāt nav vienīgās izmaksas. Piemēram, Vācijā uzņēmumam jāreģistrējas iepakojuma reģistrā LUCID – pati reģistrācija ir bez maksas –, bet par iepakojumu, uz kuru attiecas sistēmas dalības pienākums, atsevišķi jānoslēdz līgums ar iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas operatoru un jāmaksā par iepakojuma atkritumu savākšanu un pārstrādi.
KEM informē, ka Iepakojuma regulas ieviešana uzņēmumiem var radīt sākotnējas izmaksas, piemēram, saistībā ar iepakojuma dizaina maiņu, jaunu materiālu izmantošanu, marķējumu, atkārtotas izmantošanas sistēmu izveidi vai ražošanas procesu pielāgošanu. Vienlaikus nav iespējams noteikt vienotu regulas ietekmi uz visu uzņēmumu izmaksām vai gala cenām patērētājiem. Ietekme būs atkarīga no konkrētā produkta, izmantotā iepakojuma, uzņēmuma izvēlētajiem risinājumiem un citiem tirgus faktoriem, klāsta ministrija.
Eiropas Komisija gan ir ierosinājusi uz laiku apturēt prasību citā dalībvalstī iecelt EPR pilnvaroto pārstāvi uzņēmumiem, kas reģistrēti Eiropas Savienībā. Tomēr šis priekšlikums vēl nav pieņemts, tādēļ pašlaik spēkā ir Iepakojuma regulā noteiktā prasība.
Regula attiecas uz visu iepakojumu un iepakojuma atkritumiem neatkarīgi no materiāla vai izcelsmes (rūpniecības, mazumtirdzniecības, mājsaimniecības u.c.), papildinot esošos ES aktus par atkritumu apsaimniekošanu. Egona Zīverta foto
Uzziņai
ES Regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem ietekmēs visu iepakojuma piegādes ķēdi:
- ražotājus;
- importētājus;
- zīmolu īpašniekus;
- mazumtirgotājus;
- e-komercijas uzņēmumus;
- atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus.
Kas jāzina uzņēmējiem?
- Latvijā no 2026. gada 12. augusta vēl nav ieviesta jaunā Iepakojuma regulā paredzētā ražotāju reģistrācijas kārtība. Līdz jaunās kārtības ieviešanai Latvijā turpina piemērot līdzšinējo kārtību atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Jaunais Iepakojuma regulā paredzētais ražotāju reģistrs dalībvalstīs tiks izveidots pēc Eiropas Komisijas īstenošanas akta pieņemšanas. Latvijā jaunās reģistrācijas kārtības ieviešana šobrīd paredzēta 2028. gadā.
- Uzņēmumam, kas ražo vai iepako preci Latvijā un to piegādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, jānoskaidro arī tās valsts prasības attiecībā uz reģistrāciju un dalību paplašinātās ražotāja atbildības sistēmā. Tas ir īpaši būtiski, jo dalībvalstīs konkrētu prasību piemērošana un nacionālo sistēmu darbība var atšķirties. Tādēļ situācija, kad Latvijā noteikta prasība vēl nav piemērojama, automātiski nenozīmē, ka uzņēmumam tā nav jāņem vērā, ja produkts tiek laists citas dalībvalsts tirgū.
Kad izmaiņas jutīs patērētāji?
Patērētājiem būtiskākās izmaiņas būs redzamas pakāpeniski.
- No 2027. gada 12. februāra restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem, kas piedāvā dzērienus vai gatavu ēdienu līdzņemšanai, būs jānodrošina iespēja patērētājam izmantot savu līdzpaņemto trauku. Šādu iespēju nedrīkstēs piedāvāt ar mazāk izdevīgiem nosacījumiem nekā vienreizlietojamā iepakojuma izmantošanu.
- No 2028. gada 12. februāra ēdināšanas uzņēmumiem, kas piedāvā ēdienu vai dzērienus līdzņemšanai, būs jānodrošina arī iespēja izvēlēties atkārtoti lietojamu iepakojumu.
- No 2028. gada beigām paredzēta arī vienota iepakojuma marķējuma ieviešana, lai patērētājiem ar viegli saprotamām piktogrammām būtu vienkāršāk atšķirt iepakojuma materiālus un tos pareizi šķirot.
- No 2030. gada paredzētas plašākas izmaiņas, tostarp ierobežojumi atsevišķiem vienreizlietojamās plastmasas iepakojuma veidiem. Tie skars arī atsevišķu porciju iepakojumu garšvielām, mērcēm, kafijas krējumam un cukuram viesnīcās, restorānos un kafejnīcās, kā arī noteiktu mazu vienreizlietojamu kosmētikas un higiēnas preču iepakojumu izmantošanu viesnīcās.
- No 2030. gada tiks piemērotas arī plašākas prasības iepakojuma samazināšanai, pārstrādājamībai, pārstrādātas plastmasas saturam un atkārtotai izmantošanai.
- Latvijas patērētājiem būtiska prasība, kas saistīta ar dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, nebūs jaunums – Latvijā depozīta sistēma darbojas kopš 2022. gada. Līdz 2029. gadam Latvijai būs jānodrošina Iepakojuma regulā noteikto atsevišķās savākšanas mērķu sasniegšana.
Avots: Klimata un enerģētikas ministrija
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.