Valkas novadā joprojām saspringta finanšu situācija
Valkas novada pašvaldībai pašreizējā finanšu situācija nav vienkārša, Finanšu ministrija informējusi par izaicinājumiem, kas sekotu finanšu stabilizācijas pasākumiem.
No pašvaldības puses tās vadītājs un izpilddirektors informējuši par pasākumiem, kas veikti finanšu situācijas uzlabošanai. Galvenie veiktie darbi ir četri: pašvaldība ir norēķinājusies par 109 tūkstošiem eiro vairāk, nekā bija paredzēts ar Finanšu ministriju saskaņotajā naudas plūsmā; no 474 līdz 264 tūkstošiem eiro samazināti kavētie maksājumi; tiek samazināts siltumapgādes parāds, pie tam norēķini notiek ātrāk, nekā paredzēts saskaņotajā grafikā; siltumsaimniecība ir pilnībā nodota kapitālsabiedrībai, to pašu nākamgad plānots darīt ar ūdenssaimniecību.
Iespējamie Finanšu ministrijas stabilizācijas pasākumi visai būtiski skartu novada iedzīvotāju ikdienu: skolēnu ēdināšanas līdzmaksājumus; atbalstu sportam un biedrībām; atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm; pašvaldības līdzfinansējumu bērnu nogādāšanai uz skolu; pensionāru pārvadājumus uz mazdārziņiem; vietējo iedzīvotāju iniciatīvu projektus, tostarp LEADER programmas.
Protams, Valkas novada pašvaldības finanšu situācija ietekmē arī novada attīstības un drošības projektus, tostarp skolu mācību vides uzlabošanu, civilās aizsardzības un patvertņu projektus, kā arī jaunu sociālo dzīvokļu izveidi. Katrā ziņā Valkas novada iedzīvotājiem priekšā pietiekami sarežģīts laika periods, kurā daudz izaicinājumu un arī neskaidrību.
Vērtīgi aizvadīta Civilās aizsardzības diena
Balvu novada apvienību centros un Balvu pilsētā 18. septembrī bija civilās aizsardzības mācības «Balvu vilks». Novada pašvaldības speciāliste Zanda Arnicāne ziņo, ka pasākumā piedalījušies pavisam 570 dalībnieki, no tiem 150 pašvaldības darbinieki un 420 iedzīvotāji – mācību uzdevumu lomu spēlētāji. Diena iesākusies pie diskusiju galda ar NVO pārstāvjiem, bet turpinājusies ar praktisku evakuācijas punktu darbības izspēli un noslēgusies ar iedzīvotāju forumu.
Pašvaldības vadība, tiekoties ar nevalstisko organizāciju un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, diskusijā veica padziļinātu situācijas analīzi, balstoties uz pieredzi pēc pēdējās postošās vētras, kad ilgstoši nebija elektrības, mobilo sakaru.
Vēlāk novada apvienību centros un Balvu pilsētā risinājās praktiskie mācību uzdevumi. Pašvaldības iestādes, to vadītāji un darbinieki izveidoja evakuācijas punktus, nodrošināja to zonējumu, izstrādāja iekšējos rīcības plānus un izspēlēja reaģēšanu ārkārtas apstākļos. Aktivitātēs aktīvi iesaistījās arī tuvējo skolu skolēni, kuri, iejūtoties dažādās lomās, palīdzēja praktiski pārbaudīt evakuācijas punktu personāla gatavību un reaģēšanas ātrumu.
Dienu noslēdza forums «Mēs un Namejs», kurā novada iedzīvotāji tikās ar pašvaldības vadību un operatīvo dienestu pārstāvjiem. Forumu vadīja Balvu novada pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Jānis Gailis. Diskusijā piedalījās Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks, VUGD Balvu daļas komandieris Alvis Romāns, Zemessardzes 31. kājnieku bataljona komandieris majors Mārtiņš Kaparšmits, Baltijas aizsardzības līnijas atbildīgais virsnieks par inženieru risinājumiem Andris Rieksts un karavīrs Arvis Solims. Tika analizēti drošības pasākumi trīs savstarpēji saistītos līmeņos. Valstī notiek ārējās robežas stiprināšana, aizsardzības infrastruktūras izbūve un dienestu mācības, pašvaldības apzina resursus, izstrādā un praktiski pārbauda evakuācijas punktu tīklu, kā arī gādā par pamatpakalpojumu nepārtrauktību. Būtiska nozīme ir arī katra iedzīvotāja individuālajai līdzatbildībai. Tikai saskaņota rīcība visos šajos līmeņos veido drošu un saliedētu novada kopienu.
Svētdien ceļi vedīs uz pierobežu
Apē notiks tradicionālais pierobežas rudens gadatirgus. Informācija par notikumu pieejama latviešu un igauņu valodā, jo pieredze rāda, ka arī gadatirgus apmeklētāji un pircēji ir gan no Vidzemes, pat Kurzemes un tuvi un tāli braukuši arī no Igaunijas.
«Ape svētdien pārtaps par īstu pierobežas tirgošanās un satikšanās galvaspilsētu. Tā ir daudzu gadu tradīcija, kad pilsētiņas ielas piepildās ar dzīvīgumu, rudens velšu smaržām un pircēju čalām,» saka tirgus organizētāji. «Liesma» noskaidroja, ka mājražotāji ne vien no Smiltenes novada, bet arī Valmieras, Cēsu puses jau pieteikuši dalību lielajai andelei.
Gadatirgū atļauts tirgot amatniecības, lauksaimniecības, rūpniecības un pārtikas preces. Jau nedēļas sākumā bija zināms, ka apmēram 350 tirgotāju būs sarūpējuši visu, kas rudenim piestāv: mājražotāji piedāvās gardumus – maizi, kūpinājumus, sierus, zivis, medu. Pārrobežu tirgū varēs iegādāties rudens veltes un stādus, bet amatniekiem un dizaina darinājumiem būs sava vieta pilsētas ielās ar ādas izstrādājumiem, keramiku, rotām, mājas tekstilu, izstrādājumiem no koka, arī rokdarbnieču veikums un dārza darbiem, saimniekošanai noderīgas lietas un instrumenti. Gadatirgus noskaņai – mūzika, arī leijerkastes skaņas, dažādi priekšnesumi un gardas maltītes.
Tie, kas Apes tirgū bijuši, un viesi sabraucot no visas Latvijas, šī tirgus sajūtu izbaudot, nevis cenšoties pārstāstīt. Vietējie saka – tas nav vien tirgus, bet satikšanās, aprunāšanās, atkalredzēšanās un sevis iepriecināšana, ejot pretim rudenim. Organizatori izpētījuši, ka svētdien laikapstākļi pierobežā solās būt mierīgi – apmācies, bet bez lietus, un tas nozīmē, ka kārtējam Apes lielajam tirgum vajadzētu izdoties. Viss sāksies deviņos no rīta un ilgs tikai līdz diviem dienā. Ja valmieriešiem ir vēlme piedzīvot krāšņu kaimiņnovada tradīciju, tad ceļā jādodas laikus.
Kāršu spēles «Puns» ceļojošais turnīrs
Sestdien, 26. septembrī, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta kultūrtelpā «Lazdiņas» norisināsies puna turnīra jaunās sezonas atklāšana, un tiek aicināti visi, kas vēlas ļauties puna spēles izaicinājumam, kopā būšanai un malēniskās identitātes stiprināšanai.
Jaunlaicenes muižas muzejs uzsver, ka puns ir samērā vienkārša, taču arī dinamiska spēle, kur situācija var mainīties katru brīdi, tāpēc spēlētājiem nav iespējas atslābt. Par puna burvību var uzskatīt to, ka šajā spēlē apvienojušās vairākas kāršu spēles, kuras tiek spēlētas Latvijā. Puns ar savu seno vēsturi varētu pretendēt uz krusttēva statusu citām kāršu spēlēm, kur katram tiek iedalītas sešas kārtis un tiek ielikta trumpe, «dāmu un kalpu» secība pēc spēka arī ir tāda pati. Puna gadījumā trumpis tiek ievēlēts, kur tiek izspēlēta lielīšanās. Bet te der atgādināt, ka ar lielīšanos nedrīkst pārcensties, jo pie malēniešiem ir tā – ja esi salielījies par daudz, tiec patriekts no galda, jo tik traki lielīties nav pieņemts pat malēniešiem.
Punu spēlē četri dalībnieki, komandā pa divi. Vienas komandas dalībnieki sēž viens otram pretī. Svarīgi pārzināt kāršu nozīmi un punktu skaitīšanas sistēmu. Svarīgs punkts, kas minēts puna noteikumos, ka strīdu gadījumā taisnība vienmēr ir vecākajam malēnietim pie galda. Puna spēlēšanas tradīcijas sniegušās no Alūksnes līdz pat Balvu un Gulbenes robežām, tāpēc pastāv atšķirības punktu skaitīšanas vai pieraksta veikšanā.
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās līdz 23. septembrim.
Aicina izteikt viedokli par Salacas baseina nākotni
Lai noskaidrotu iedzīvotāju un zemes īpašnieku pieredzi, vajadzības un redzējumu par Salacas baseina upju apsaimniekošanu, Eiropas Savienības LIFE programmas projektā «LIFE IS SALACA» sākta iedzīvotāju aptauja. Tajā aicināts ikviens, kuram rūp Salacas, Svētupes un Korģes liktenis, izteikt savu viedokli, lai kopā sekmīgi uzlabotu ūdens kvalitāti, saglabātu bioloģisko daudzveidību un atjaunotu upju krastus.
Aptaujā tiek jautāts par iedzīvotāju ikdienas paradumiem pie upēm vasarā un ziemā, novērojumiem upmalās, kā arī gatavību praktiski vai ar idejām iesaistīties upju apsaimniekošanas uzlabošanā. Aptaujas aizpildīšana aizņem aptuveni 10 minūtes, tā ir anonīma, bet iegūtā informācija tiks izmantota sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumā. Tās rezultāti palīdzēs zinātniekiem un plānotājiem pieņemt lēmumus, kas tieši ietekmēs vietējo dzīves kvalitāti un to, kā dabas parka «Salacas ieleja» teritorija tiks apsaimniekota turpmākajos gados.
Projekta mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti, saglabāt bioloģisko daudzveidību un atjaunot upju krastus, ieviešot integrētu pieeju Salacas baseina apsaimniekošanā. Projekts sākts 2023. gadā, un tā noslēgums paredzēts 2029. gadā.
«LIFE IS SALACA» vadošais partneris ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava». Projektā sadarbojas Dabas aizsardzības pārvalde, zinātniskais institūts «BIOR», Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Limbažu novada pašvaldība, kā arī citas reģiona valsts un nevalstiskās organizācijas.
Aptauja pieejama: https://ej.uz/77fja.
Uzsāks dabas liegumu «Mugurves pļavas» un «Sitas un Pededzes paliene» dabas aizsardzības plānu izstrādi
Gulbenes novada pašvaldība ikvienu interesentu aicināja otrdien piedalīties dabas liegumu «Mugurves pļavas» un «Sitas un Pededzes paliene» dabas aizsardzības plānu izstrādes uzsākšanas sanāksmēs.
Dabas liegumi «Mugurves pļavas» un «Sitas un Pededzes paliene» ir dibināti 2004. gadā un iekļauti Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju «Natura 2000» tīklā. Dabas liegumos sastopami dažādi mežu biotopi, plašas dabiskas palieņu pļavas ar vecupēm, kā arī tās ir nozīmīgas teritorijas griezes, ķikuta un lapkoku praulgrauža aizsardzībai.
Dabas aizsardzības plānu izstrādā Dabas aizsardzības pārvalde (https://www.daba.gov.lv) projektā «Ekoloģiskā tīkla izveide lapkoku praulgrauža aizsardzībai Baltijā».
Pašvaldība paraksta līgumu par ēku nojaukšanu Gulbenē
7. septembrī ir publiskots Gulbenes pašvaldības līgums ar SIA «ECC Latvija» no Ķekavas, kas paredz, ka uzņēmums četru mēnešu laikā nojauks ēkas divās adresēs. Darbu līgumcena – 16500 eiro bez PVN. Par to liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē.
Dīķa ielā 1 paredzēts nojaukt bijušo caurlaides ēku, kura atrodas blakus sociālā dienesta ēkai un netiek izmantota sociālā dienesta funkciju nodrošināšanai. Pašvaldības Vides aizsardzības fonda padome 10. jūnijā nolēma piešķirt 3000 eiro šīs būves nojaukšanai.
Līkajā ielā 36 paredzēts nojaukt bijušo Septītās dienas adventistu draudzes namu, saimniecības ēku un siltumnīcu. Šo īpašumu pašvaldība iegādājās no privātpersonas par 36800 eiro.
Projektu «Novadu balsis skan radio» nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».