Šoreiz dziļāk ielūkosimies viena priekšmeta – 16. gadsimtā izgatavota krāsns podiņa – vēsturē. Lai gan pirmajā brīdī no skata necils, šis priekšmets sevī apvieno plašu vēsturi un atšķirīgas nozīmes. Tas ir bijis dekoratīvs krāsns elements, politisks un reliģisks simbols, būvgruzis, rets arheoloģisks atradums, nenozīmīgs objekts, Valmieras vēstures ekspozīcijas daļa, modernā kara liecinieks un pēdējā simboliskā saite ar iznīcināto sākotnējo muzeja krājumu.
Radīšana. Reformācija Livonijā
Podiņu krāsnis Livonijas pilīs sāka būvēt 16. gadsimta sākumā. Tehnoloģiskā attīstība ļāva radīt plakanus krāsns podiņus ar detalizētiem attēliem. Tādēļ jaunais sildelements pildīja ne tikai praktisku, bet arī dekoratīvu un komunikatīvu funkciju.
16. gadsimtam parasti ir raksturīga krāsns keramika ar t.s. Bībeles motīviem, portretiem, ziedu vītnēm. Savukārt reformācijas laikā uz šīm krāsnīm varēja parādīties attēli, kas simboliski atbalstīja reformācijas laikā sabiedrībā rezonējošās idejas. Piemēram, reformācijas piekritēju teoloģiskajos (un arī politiskajos) uzskatos svarīgas bija gan tradicionālās Bībeles ainas, gan reformatoru portreti. Tam klāt nāca arī uzraksti un tādi kā saukļi. Tādējādi, būvējot krāsni ar šādiem uzraktiem vai motīviem savā pilī, tās īpašnieks parādīja gan vietējiem, gan, iespējams, ārzemju viesiem savas politiskās un reliģiskās simpātijas.
Degušā muzeja drupās atrastie priekšmeti: Holandes pīpīšu fragmenti, gredzens, krūkas gals, metāla lodītes, karošu grebļi, atslēga, akmens cirvīši, šķēpa uzgalis, krāsns podiņa fragments, šaurasmens cirvji. Podiņš – augšā pa labi. Valmieras muzeja krājums