Toties saule žilbināja, un Valmiera možā noskaņojumā gaidīja Jāņu svinēšanu. Jau iztālēm no tilta redzams Gaujas tramvaja sarkanais jumts un krāsainie karodziņi, kas motorizētajam plostam piešķir mazu svētku un priecīgas izklaides noskaņu. Tā viņš tur allaž stāv krastā pie Mūzikas skolas, gaidīdams braukt gribētājus. Es nebrīnītos, ja rindas pie iekāpšanas stieptos augšup pa stāvo krastu līdz muzeja zāļu dārzam un Gaujas tramvajam nāktos rīkot papildreisus klāt trīs izsludinātajiem reisiem dienā. Redzēt pilsētu no upes puses ir piedzīvojums un priekšrocība katram valmierietim un novadniekam, par pilsētas ciemiņiem nemaz nerunājot. Mēdz jau gan būt, ka jūra vilina visvairāk tos, kuriem tā ir vistālāk, tāpat arī braucienam pa Gauju laika vismazāk ir tiem, kuri ik dienu to šķērso pa tiltu.
Gaujas tramvajs kursē jau 12. sezonu, vezdams neilgā, bet ļoti jaukā 40 minūšu braucienā, kurā tūkstošreiz redzētas ainavas varam ieraudzīt no neparasta skatupunkta. Citu Valmieru.
Braucējus sagaidīja kapteinis DĀVIS KRASTS. Piekritīsit, ka dzīvei reizēm patīk rotaļāties ar nejaušībām, kad sagadīšanās ir liktenīgi daiļskanīga kā šajā gadījumā ar kapteiņa uzvārdu.
KAPTEINIM DĀVIM šī ir ceturtā Gaujas tramvaja sezona.