Cīņā Livonijā (mūsdienu Igaunijas un Latvijas teritorijas) iesaistījās vairākas lielvaras: Krievijas (Maskavas) cariste, Lietuvas lielkņaziste, no 1569. gada Polijas-Lietuvas valsts jeb Žečpospolita, Zviedrijas un Dānijas karalistes. Ieilgstot Livonijas karam, visas valstis bija ekonomiski novājinātas. Dažas no tām diplomātiski vienojās kopīgai sadarbībai, lai iegūtu pārspēku kara laukā. Tā, piemēram, Krievijas caristes sabiedrotā bija Dānijas karaliste.
Tika sadalītas ietekmes sfēras, kas noteica, ka uzvaras gadījumā Dānijas karaļa Frederika II (Frederik II, 1549-1583) brālis hercogs Magnus (Magnus, 1540-1583) kļūtu par Livonijas zemju karali, bet būtu pakļauts Krievijas pirmā cara Ivana IV Bargā (Ivan IV, 1530-1584) gribai. Daudzas Livonijas pilsētas atrādās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tāpēc 1577. gada vasarā, Krievijas cars personīgi vadīja karaspēku uz Livoniju. Sākumā ieņemot Alūksni, Ludzu, Rēzekni un Daugavpili.
Krievijas cars Ivans IV ( 1530- 1584 ). Valmieras muzeja fotokopija. Gravīrā attēlots Krievijas cara Ivana IV ( 1530- 1584 ) profila portrets, pagriezts 1/2 pa kreisi. Cars attēlots panēsātā kaftanā ar cepuri galvā. Uz cepures zelta kronis, kaklu rotā zelta ķēde. Vienīgais zināmais portreta eksemplārs ir atveidots vācu tautas pasaku manierē. Mākslas pētnieks D. Rovinskis (Дмитрий Ровинский, 1824- 1895) iegādājās gravīru par 25 dālderiem 1868. gadā. Valmieras muzejs