Palīdzības punktos varēja saņemt pirmās nepieciešamības preces, pārtiku, siltus dzērienus, ūdeni, higiēnas preces. Tika nodrošināta iespēja uzlādēt telefonu, pieslēgties interneta tīklam. Robežpunktu brīvprātīgie sniedza informāciju un palīdzēja risināt dažādas problēmsituācijas, kas saistītas ar medicīnisko palīdzību, izmitināšanu, transportu.
Trikātietes bija īstajā vietā
Nepilna pusotra gada laikā bija brīži, kad vienlaikus bija pieejami četri palīdzības punkti, kas robežšķērsotājiem bija pieejami visu diennakti. Kopumā tika sniegta palīdzība aptuveni 500 tūkstošiem cilvēku.
Grebņevā, kas bija viens no šiem punktiem, kur uzreiz tika palīdzēts Ukrainas kara bēgļiem, kas robežu šķērsoja pēc vairākām dienām, kas pavadītas ceļā cauri Krievijai, un vēl ilgām stundām, kas gaidītas robežas otrā pusē, jo lielvaras robežsargi vienkārši vilcinājās laist kara bēgļus Eiropā un arī salā ņirgājās par maziem bērniem, grūtniecēm, veciem cilvēkiem, strādāja arī trikātietes Inese Ziemane-Kičenko un Ulrika Kalniete.
«Liesma» par viņu darbu Grebņevā jau rakstīja, un sievietes, kuras ikdienā ir audžumammas un gadu gaitā palīdzējušas daudziem Latvijas bērniem, stāstīja, ka katru diennakti, ko pavada treilerī, sagaidot Krievijas iebrukuma upurus, sanāk līdzi raudāt, klausoties, ko cilvēki pārdzīvojuši kara laikā, okupācijā, ceļā.
BIJĀM BLAKUS, lai atbalstītu, līdzko kara bēgļi šķērsoja Latvijas robežu, – saka trikātietes Inese Ziemane-Kičenko (no kreisās) un Ulrika Kalniete, kas kopā ar kolēģiem no Ludzas, Cēsīm, Rīgas un citām Latvijas vietām Grebņevā strādāja gandrīz pusotru gadu. Foto no «Tavi draugi» albuma