Savukārt, sākot ar 14. gs. vidu, arvien vairāk jūtama vācu amatnieku ietekme, un turpmāko gadsimtu gaitā daļa no jaunajām formām izpaudās tradicionālās vietējo zemnieku nēsātajās rotās, piemēram, tādās kā riņķsaktas un slēgtie gredzeni. Jauninājumi rotu klāstā bija daudz straujāki nekā apģērbā, kura izgatavošanā daudz ilgāk saglabājās senās tradīcijas un izmaiņas notika lēnāk.
14. gs. vietējo iedzīvotāju vidū popularitāti ieguva riņķsaktas, pieauga gan to skaits, gan formu un ornamenta daudzveidība. Rietumeiropā tās pamazām izzuda no rotu klāsta, taču Livonijā kļuva aizvien populārākas.
Valmieras muzejā glabājas divas viduslaiku riņķsaktas, kas darinātas liešanas tehnikā, vara sakausējumu atlejot lejamveidnē. Vienai no tām loka puse ir rotāta ar ģeometrisku ornamentu — iesvītrotu trīsstūrveida laukumu un trīs punktu bloku.
KRĀŠŅI. Sieviete seno latgaļu tērpā un rotās. Attēli no Valmieras muzeja krājuma