Izrādās, nepietiek tikai ar drona iegādi, ir vesela virkne obligātu formalitāšu, kuras jānokārto, lai likumīgi visu iecerēto ar šo lidonīti varētu darīt. Būtiski, ka no 1. janvāra šajā jomā arī dažas jaunas lietas. Eksperts te Vīru lietās jau labi pazīstamais mūsdienīgo tehnoloģiju cienītājs ARMANDS MIĶELSONS – sertificēts (bezpilota gaisa kuģa) tālvadības pilots.
Par ko šodien runāsim?
No šī gada 1. janvāra ir izmaiņas Bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas un drošības noteikumos. Tāpēc izstāstīšu to, ko, manuprāt, vajadzētu zināt gan pašiem dronu lietotājiem, gan tiem, kuri dronus redz gaisā lidojam.
Sākam ar izmaiņām esošajā kārtībā.
No 1. janvāra ir izmaiņas dronu kategorijās. Pēc svara un pēc pielietojuma droni iedalās trijās. Pirmā un visizplatītākā ir atvērtā kategorija, te dronu piloti dronus izmanto, lai fotografētu un filmētu. Atvērtā kategorija iedalās trijās apakškategorijās pēc svara: A1 – visvieglākie droni līdz 900 gramiem svarā, A2 – līdz 4 kilogramiem svarā un A3 – zem 25 kilogramiem svarā. Ar pēdējiem vispār pilsētvidē nedrīkst lidot, tos galvenokārt izmanto lauksaimnieki dažādai apsmidzināšanai.
SALĪDZINĀJUMAM. Tāds izskatās Armanda pilotējamais, ar divām kamerām aprīkotais DJI AIR 3 drons salīdzinājumā ar mobilo telefonu.