«Mazsalacā ūdens motosportā par īsto sākumu uzskatāms 1962. gada 9. septembris, kad sportistu grupa ar pašgatavotām laivām piedalījās Strenču MRS sacensībās par ceļojošo Gaujas kausu. Vislielākais pārsteigums un stimuls turpmākajam bija tas, ka Gaujas kausu ieguva mazsalacieši. No 1963. gada sacensības notika arī Salacā. Pēc dažiem gadiem novadā jau bija piecas patstāvīgas ūdens motosporta komandas, bet pēc 17 gadiem ūdens motosports novadā beidzās, jo abās ūdenstilpnēs aizliedza braukt ar motorlaivām. 17 gados sacensībās piedalījušies 42 sportisti. Visi sporta laivu korpusi izgatavoti pašu rokām, arī laivu dzinēji sacensībām sagatavoti pašrocīgi.
(…) Pēc dienesta armijā tika turpināts pedagoga darbs. 1962. gadā Jānis Valentinovičs atgriezās dzimtajā pusē un sāka strādāt par skolotāju Mazsalacas vidusskolā. Vairāki mazsalacieši bija sākuši būvēt sacīkšu laivas, arī jaunais skolotājs pašrocīgi uzbūvēja savu pirmo laivu, ar ko sākās Valentinoviča sacīkšu braucēja gaitas. Daudz laika, darba un zināšanu prasīja eksperimenti ar laivas dzinēja pārbūvi un forsēšanu: tika pētīta visa pieejamā informācija no ārzemēm, laivu būvē ņemti rasējumi no vācu konstruktora un sacīkšu braucēja Dāniša, taču jau pēc dažiem gadiem Jānis uzlaboja šos rasējumus, un tas deva pārsteidzoši labus rezultātus. Sekoja izcili veiksmīga 1969. gada sacīkšu sezona un arī tai sekojošās. Pašrocīgi tika izgatavotas palīgierīces tehnikas vadībai un dzinēja darbības kontrolei. Viss darbs bija tīra jaunrade. Pēc vairākiem eksperimentiem laivu būvē skolotājs izbūvēja laivu pēc vācu sportista Šulca rasējuma, lai startētu jau jaudīgāku skuteru klasē.
Visu laiku titulētākais Mazsalacas ūdens motosportists un aizrautīgais jauniešu audzinātājs JĀNIS VALENTINOVIČS šomēnes kuplā bērnu, mazbērnu un radu pulkā kopā ar sievu MIRDZU VALENTINOVIČU svinēja brīnišķīgu jubileju — dimanta kāzas. Saskanīgā laulībā viņi bijuši kopā sešdesmit gadus. Ārijas Romanovskas foto