Lai arī esam maziņš muzejs, stāstām par Naukšēniem un Ķoņiem, tomēr esam! Ir mazliet grūti «iebraukt» darbā pēc ilgākas prombūtnes un vēl jaunā novadā ar daudz ko svešu, nezināmu. Bet viss notiek.
Manas prombūtnes laikā muzejs ir izgājis akreditāciju. Tagad atliek tikai strādāt, darboties. Pa šiem trim darbā pavadītiem mēnešiem redzu, ka muzeju vairāk apmeklē individuāli tūristi, ģimenes no Liepājas, Kuldīgas utt. Bet, ja godīgi, šķiet, ka tūrisms joprojām nav atkopies pēc kovidlaika, apmeklētāju nav daudz.
Naukšēnu un Ķoņu pagastu svētku sakarā muzejā tapa neplānota ekspresizstāde «Priekā». Izstādē apkopotas fotogrāfijas no muzeja krājuma. Viss, kas mums likās priecīgs. Piemēram, naukšēnietis ēd pusdienas pēc labi padarīta darba; priecīga naukšēniete pastaigā ar mazuli; naukšēnieši satikušies, smejas. Un daudz, daudz dažādu bilžu kopā ar izrakstiem no kolhozu dzīves un anekdotēm. Kas var būt labāks par laimīgu cilvēku! Piemēram, arī šis raksts no kolhozu dzīves liek pasmaidīt.
Mazās Nīcas – Bārtas vainags. Ārijas Romanovskas foto