«Granulas ir vietējais energoresurss, kuru mēs paši ražojam, tādējādi es varu atbalstīt savas valsts ekonomiku. Arī gāze man ir pievilkta visos objektos gan ražošanas telpām, gan privātmājai, bet es to neizmantoju. Granulas sāku izmantot arī tamdēļ, ka granulu apkures katli paši sevi tīra un par tiem praktiski nav jārūpējas. Jā, tie ir dārgāki, privātmājai maksā no 4000 līdz 8000 eiro, taču to ekspluatācija ir gaužām parocīga – saber lielajā bunkurā granulas (pašam gan tas maiss jāpaceļ, nedaudz jāpavingro, bet tas nav slikti) un tikai reizi mēnesī jāizber pelni. Pirms pusgada granulu cena bija pie 600 eiro par tonnu, bet šobrīd cena ir samazinājusies jau līdz 280 eiro/t, un es prognozēju, ka tā vēl nedaudz kritīsies.
Pašlaik enerģētikas tirgus ir tāds, ka vienubrīd gāzi bija izdevīgāk kurināt nekā vietējos energoresursus, tā kā granulu cenas bija diezgan spekulatīvas, bet kaut kā to pārdzīvoju. Apkurināt lielo angāru finansiāli bija diezgan dārgi, izdevumi trīskāršojās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tāpēc eksportējot nācās palielināt produktu gala cenu. Pozitīvi, ka cenas samazinājušās, iespējams, savā ziņā mājsaimniecības un uzņēmumus arī Rietumeiropā paglāba siltā ziema. Es uz mūsu ekonomiku skatos kā uz vienotu – ja ir silta ziema Rietumeiropā, arī mēs Latvijā no tā iegūstam, jo tā nauda paliek Rietumeiropā un netiek samaksāta par gāzi ASV vai kādai citai valstij, kas to piegādā. Līdz ar to mums atkal ir iespēja Rietumeiropai kaut ko pārdot un nopelnīt. Eiropas Savienības tirgū mums uz ekonomisko būšanu jāskatās kopēji, tā ka šī siltā ziema mums ir palīdzējusi ietaupīt un izķepuroties. Kas būs ar nākamo, to mēs neviens nezinām.
Attiecībā uz saules paneļiem un kolektoriem – esmu tos pētījis, bet neesmu ticis līdz to uzstādīšanai. Gribu nogaidīt, lai samazinās izmaksas, jo vienubrīd gan paneļu, gan to uzstādīšanas cenas bija ļoti uzkāpušas. Atkal jautājums par kvalitāti – kādā uzstādīšana tiks paveikta. Tas tāpat kā savulaik mums bija ar siltināšanu – siltinām visu Latviju, visas mājas, ieguldot procesā milzīgu naudu, bet kāda bija kvalitāte… Tas pats ar saules paneļiem – gribu nogaidīt un paskatīties, kā tas viss attīstīsies, cik tas izdevīgi, un tad izšķirties, ko darīt vai nedarīt. Cik zaļi ir saules paneļi, cik videi draudzīgas ir elektromašīnas, tas arī ir diskutabls jautājums, jo paši zinām, no kā tiek veidotas baterijas, kādas ir raktuves Āfrikā, lai iegūtu šīm baterijām izejvielas, un Volvo koncerns jau aprēķinājis, ka elektroauto ir videi nedraudzīgāks – CO2 izmeši ir lielāki nekā parastajiem auto ar iekšdedzes dzinēju.
Domāju, ka cilvēkiem jāizmanto malka, granulas, kā arī vienmēr privātmājās vai uzņēmumos vajag turēt alternatīvu apkuri, ar kuru nepieciešamības gadījumā iespējams kombinēt. Jāņem vērā katra uzņēmuma specifika. Kas der man kā mazajam uzņēmējam, tas neder lielajiem – Stikla šķiedra nevar kurināt ar granulām savu lielo rūpnīcu, bet mājsaimniecībām es ieteiktu divus apkures veidus vienmēr turēt mājās – varbūt arī elektrību, jo elektrības biržas cenas dažkārt naktīs ir ļoti zemas – dažas stundas bijušas arī pilnīgi bez maksas.»
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022