Tie esot kaltēti circeņi, viņa mierīgi paskaidroja, diezgan dārgi, bet garšīga uzkoda, proteīns un tamlīdzīgi. Augstā debess! Neordināri uzskati un rīcība, protams, ir viņas raksturīgākās īpašības, bet nu circeņu ēšana… Draudzene, mudinot uzcienāties, stāstīja, ka tie garšojot mazliet pēc riekstiem un vispār esot kraukšķīgi un veselīgi. Pagaršot atteicos. Es, protams, biju dzirdējusi, ka pie mums no ārpasaules laužas kukaiņu ēšanas tendences, bet negribējās ticēt, ka circeņi ir jau nopērkami un ka acīmredzami atrodas tie, kas tādus pērk, bāž mutē un ēd! Circenīšus! «Un kā tad ar dziedāšanu aizkrāsnē?» es domīga jautāju un pētīju ēšanai absolūti nepievilcīgos kukaiņus ar saliektām kājiņām. «Šiem circenīšiem Ziemassvētku nebūs?» Draudzene, visu uzmanību pievērsusi spogulim, turpināja krāsot skropstas un šādus nesaprātīgus jautājumus likās nedzirdam.
Kad apēdīs, laimes vairs nebūs
Burtu izmērs