Tā mani audzināja, ka ciemos ar tukšām rokām neiet. Tomēr tagad, kad pati esmu namamāte, es negaidu, ka citi nāks ar kādu ciemakukuli, jo šī tradīcija mana vecuma cilvēku vidū sāk mainīties. Ciemos var aiziet arī ar tukšām rokām, un ar to viss ir kārtībā.
Tomēr tuvojas Ziemassvētki, un es jau dzirdu, ka cilvēki steidz pirkt dāvanas. Es parasti cenšos uzdāvināt kaut ko pārdomātu, citādi dāvanas izvēle var sagādāt pamatīgas galvassāpes. Tomēr iegādāties pārdomātas dāvanas sanāk tikai man tuviem, pieaugušiem cilvēkiem, jo lielākoties zinu viņu intereses vai vajadzības. Bet ar bērniem ir citādi – ko dāvināt jubilāram divgadniekam, kam gandrīz viss jau ir?