Ķirbju dzimtene ir Indija un Vidusjūras reģions. Tie bijuši zināmi jau piecus līdz trīs gadu tūkstošus pirms mūsu ēras. Mīkstumu lietoja uzturā, bet izgrebtu un izžāvētu mizu izmantoja par trauku.
Latvijā ķirbji zināmi jau sen, tiesa, tolaik tikai viena šķirne. Ķirbjiem nepiemita izcila garša, toties tie bija sastopami gandrīz katrā lauku sētā. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā simts dažādu ķirbju šķirņu, kas cita no citas atšķiras gan ar garšas īpašībām, gan formu, lielumu un krāsu. Ķirbji nogatavojas no augusta vidus līdz septembra beigām un oktobra sākumam – tas atkarīgs no šķirnes.
No ķirbja var pagatavot salātus, biezeņzupas, sacepumus, sautējumus un pankūkas. Kulinārijā izmanto ķirbja mīkstumu, sēklas, bet ķirbju sēklu eļļu lieto, piemēram, salātiem.