Tas pats, visā pasaulē selekcionēts jau 10 000 šķirnēs, arī varbūt to vairs labi neatceras. Pagājuši tie laiki, kad Mārupes pirmais tomāts un gurķis bija pavasara simbols. Tagad tomāts pašsaprotami gozējas veikalu plauktos un kā sastāvdaļa atrodams dažnedažādos produktos visu cauru gadu. Tomēr atšķirībā no kartupeļa, kas arī ir ienācējs, latvju dainās tomāts nav pieminēts, jo pie mums nokļuvis salīdzinoši nesen.
Mēs esam daudz gudrāki par mūsu eiropeiskajiem priekštečiem, kuriem tomāti, ko pēc pasaules atklājumiem uz Eiropu atveda spāņi, ilgu laiku bija tikai dekoratīvs augs, un pagāja krietns laiks, kamēr cilvēki tos uzdrošinājās ēst, un vēl ilgāks, kamēr sāka tos audzēt lielos vairumos. Negudrākie tomātus sākumā dēvēja par velna āboliem, jo nezināja tomāta labās īpašības un viņus biedēja tomāta sarkanā krāsa.
NEREDZĒTA DAŽĀDĪBA! To visu pratuši izaudzēt Latvijas tomātu šķirņu kolekcionāri. Valmieras novada pašvaldības foto