Jāatzīmē, ka slepeni noslēgts pamiers bija spēkā jau kopš 30. janvāra, un Latgales frontē nekāda būtiska kara darbība nenotika. Var teikt, ka oficiāli bija beidzies Latvijas neatkarības karš, ko bieži vien saucam par Brīvības cīņām. Karš ilga 628 dienas, tā laikā Latvija zaudēja nedaudz vairāk kā 3000 kritušo, ap 4000 ievainoto. Materiālie zaudējumi bija lielāki par 855 miljoniem latu tā laika cenās.
Miera līguma noslēgšanas vēsture parāda, ka Krievija nav mainījusies. Piedāvājumus noslēgt mieru jaunās Baltijas valstis un Polija saņēma jau 1919. gada vidū, kad situācija Krievijas pilsoņu karā bija visai kritiska Ļeņina vadītajiem boļševikiem. Lai panāktu sev labvēlīgākus sarunu rezultātus, padomju puse atteicās no kopīgām miera sarunām. Tās aizstāja pārrunas ar katru valsti atsevišķi, gan piekāpjoties un solot, gan arī piedraudot. Jāatzīmē, ka arī Baltijas valstis par kaut kādu sadarbību ārpolitikā pat nedomāja.