Alīna Matsaka ir māsa ķirurģijas nodaļā, Tetjana Čerepova ir māsa terapijas nodaļā 1, bet viņas vīrs Serhijs strādā par ārsta palīgu NMP un pacientu uzņemšanas nodaļā. Viņi ir Krievijas izraisītā kara bēgļi, kas Latvijā ar savām ģimenēm ieradušies no Harkivas apgabala Volčanskas pilsētas, kas atrodas nieka 20 kilometrus no robežas ar Krieviju.
Alīna un Serhijs bijuši kolēģi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Tetjana strādājusi par māsu terapijas-neiroloģijas nodaļā. Alīna atceras – 23. februārī pēc darba supermārketā nopirkusi nepieciešamo vakariņām, ar vīru un desmitgadīgo un četrgadīgo dēlu pasmējušies – redz, teica, ka 23. mūs bumbos, bet nekā. Nekas tāds taču nevar notikt!!! Un tad 24. februāra agrais rīts. Māsa, kas strādājusi robežsardzē, zvanījusi: brauciet prom, mūciet, kamēr var, mūs visus nogalinās un visu iznīcinās! Pirmās dienas panika un bailes, pēc tam rūpes par izdzīvošanu. Sakārtojuši pagrabu dzīvošanai, puikām iemācīts, kā uzlidojuma laikā jāaizsedz galva, sargājot seju no šķembām un ausis no bungādiņu plīsuma.
NEŽĒLOJIET MŪS, bet palīdziet mums kļūt vēl stiprākiem, lai varam atgriezties un celt jauno Ukrainu, saka mediķi. Vidzemes slimnīcas komandā Alīna Matsaka (no kreisās), Serhijs Čerepovs un Tetjana Čerepova. Autores foto