Galvenā problēma šajā gadījumā ir, ka Par! sevi centīgi pozicionē kā kaismīgus cīnītājus par visu labo un liberālo, kā arī pret visu slikto, pie tam bez liekas kautrēšanās uzskatot sevi gandrīz vai par etalonu, kuram nepieciešams līdzināties. Un, protams, tikpat kaismīgi norādot uz visām iespējamajām skabargām un baļķiem politisko oponentu acīs.
LA tikmēr ir partija (pareizāk gan būtu teikt – interešu kopa), kuras vadošajiem biedriem ir stipri apšaubāma «lietu kārtotāju» reputācija un kuri ir iesaistīti veselā virknē aizkulišu lobēšanas, dažādas politiskas shēmošanas un citos līdzīgos pasākumos. Teikt, ka šīs aktivitātes būtu brēcoši nelikumīgas, protams, nevar, taču ar atklātību, politisko caurspīdīgumu un citām lietām, kuras tā mēdz piesaukt visa veida cīnītāji par labu politisko praksi, tām pavisam noteikti nav nekā kopīga.
Iepriekš minēto iemeslu dēļ būtu tikai loģiski, ja kustība Par! pieņemtu lēmumu šķirt AP politisko laulību (vēl labāk, protams, būtu bijis, ja šāda laulība vispār netiktu noslēgta) kaut vai pirms gada nogalē gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ja reiz nav pieticis drosmes izdarīt to agrāk.