Deficīts esot neizbēgams, jo Krievija un Ukraina, kā zināms, veido vairāk nekā 30% pasaules kviešu tirdzniecības, 32% miežu, 17% kukurūzas un vairāk nekā 50% saulespuķu eļļas, sēklu un rupja maluma miltu tirdzniecības.
Atkāpes no zaļināšanas maksājuma nosacījumiem
Pirms Lieldienām cerīgu ziņu medijiem nosūtīja Zemkopības ministrijas speciāliste Dagnija Muceniece. Tajā teikts: «Ņemot vērā Krievijas radītās sekas pasaules pārtikas apgādē, Eiropas Komisija pēc dalībvalstu lūguma ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu, kurā paredz iespēju dalībvalstīm 2022. gadā īstenot atkāpes no zaļināšanas maksājuma nosacījumu piemērošanas ar mērķi palielināt pārtikas un lopbarības ražošanas potenciālu. Zemkopības ministrija ir pieņēmusi lēmumu arī Latvijā piemērot visas īstenošanas lēmumā paredzētās atkāpes.
Lai maksimāli palielinātu pārtikas ražošanai pieejamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, Latvijā šogad atļauts papuves izmantot pārtikas un lopbarības ražošanai, tādējādi pieļaujot atkāpes no tiešo maksājumu zaļināšanas prasību izpildes 2022. gadā.
2022. GADA PAVASARIS. Lauks Pidriķu pusē. Ārijas Romanovskas foto