Esmu dzirdējusi, ka vietām ir ieteicamā literatūra. Atceros, ka man pat sākumskolas klasēs bija obligātā literatūra, kas vasarā bija jāizlasa un burtnīcā jāizraksta izlasītā galvenā doma, dažas atziņas, galvenie varoņi. Un skolotāja šo burtnīcu skolas gada sākumā novērtēja ar uzlīmītēm vai zīmodziņiem, bonusa punktus varēja dabūt par to, ka esi izveidojis ilustrāciju rakstītajam. Arī vēlāk vecākās klasēs skolotāji mudināja lasīt grāmatas, un, ja klases priekšā atstāstīji kādu izlasīto grāmatu ar savām atziņām, par to varēji dabūt labu atzīmi vai vismaz ieskaiti. Jā, savos bērna un pusaudzes gados vietējā bibliotēkā izlasīju visas manai vecuma grupai pieejamās grāmatas un ķēros jau pie pieaugušo grāmatām.
Kāpēc vairs nelasām grāmatas?
Burtu izmērs