Ne katrs amatnieks uz tik smalku koka darbu atvēzējas! Tā nu tapa šis stāstiņš februāra Vīru lietām.
Pastāsti, kā nonāci līdz domai par kokli! Tagad, kad zinu tavu izglītību (būvgaldnieks), tas gan īsti pārsteigums vairs nav…
Jā, strādāt ar koku man vienmēr paticis. Kaut kad svētkos pie ezera Burtniekos tirdziņā ieraudzīju vienu meistaru koka pūšamos instrumentus un arī kokles tirgojam. Piestāju, sākām runāties. Paņēmu kokli rokās, pastrinkšķināju un sapratu, ka tas tāds labs instruments meditācijai. Kad tu vari improvizēt arī tad, ja nemāki kokli spēlēt. Toreiz arī nolēmu pats sev kokli uztaisīt. Nu, nekas tur tik pārāk sarežģīts, manuprāt, nav. Sāku meklēt internetā kokles izmērus, bet nekur arī tiešu norādi neatradu…
PAŠA ROKĀM! Alvis ar savu pirmo kokli no oša koka, kurai vēl atlicis tikai uzlikt stīgas.