Liesma attālināti sazinājās ar katru atsevišķi un uzdeva jautājumus: 1. Kā Tu jūties par šo atzinības rakstu? Ko Tev tas nozīmē? 2. Kad un kā nonāci līdz darbam NMPD? 3. Kā Tev ir gājis NMPD darbā pagājušajā gadā un kā iesācies šis gads? 4. Kas, tavuprāt, darbā ir grūtākais un kas ir vieglākais? 5. Vēlējums vai ieteikums, ko vēl gribi pateikt sabiedrībai.
Madara Bluķe: 1. Kad par to uzzināju, no sirds biju saviļņota. Ļoti liels gandarījums par paveikto darbu un prieks par katru izglābto dzīvību. Gandarījums, ka tikām novērtēti, ne tikai no tuviniekiem, bet arī valsts mērogā. Man tas nozīmē ļoti daudz, esmu pateicīga par augsto darba novērtējumu, jo komandas darbs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir ļoti svarīgs. Un lepojos, ka varu strādāt savā dzimtajā pilsētā Valmierā, šeit vienmēr ir ļoti jauki. Esmu pateicīga arī saviem kolēģiem šajā darbā, kuri vienmēr atbalsta un sniedz palīdzību. 2. Mūsu ģimenē ir mācīts palīdzēt citiem. Kad es mācījos pamatskolā, mana vecākā māsa jau strādāja NMPD. Viņa stāstīja par savu darbu, kas man ļoti interesēja, un tāpēc, pabeigusi Valmieras 5. vidusskolu, apzināti virzījos uz to, lai kļūtu par mediķi. Jo sapratu, ka varu daudz ko sniegt otram, un mans mērķis bija strādāt NMPD.
APBALVOŠANAS DIENĀ. No kreisās: Madara Bluķe, Ainārs Kalniņš, Amanda Frēliha un NMPD direktore Liene Cipule. Foto no Madaras Bluķes personiskā arhīva