Es nezinu, kurā brīdī Ziemassvētki no vienkāršiem kopā būšanas svētkiem pārvērtās par svētkiem, kuros galvenais ir dāvanas. Un tādas dāvanas – jo lielākas, jo labāk! Man liekas, ka tas viss ir nonācis nedaudz par tālu. Ir jauki dāvināt un dāvanas saņemt, bet, ja ir jāiztērē bezmaz divas algas, lai visiem kādu nenozīmīgu nieku nopirktu, – vai tas tiešām ir tā vērts? It īpaši, ja nezini, vai cilvēkam tava dāvana vispār noderēs. Patlaban milzīgas cilvēku gūzmas stūrē uz lielveikaliem, arī šobrīd, kad tirdzniecības centri darbojas zaļajā režīmā. Pakomāti ir pārslogoti, tāpat kā internetveikali – Ziemassvētki ir tādi kā sava veida apokalipse.
Facebook arī lasīju kādas sievietes lūgumu, kur viņa vēršas pie vecākiem, kas saviem bērniem vēlējās dāvināt lielas dāvanas, kas it kā nākušas no Ziemassvētku vecīša. Es to precīzo tekstu šodien vairs nevarēju atrast, bet doma bija tāda – lai vecāki dārgās, lielās dāvanas dāvina no sevis, no vecākiem, un lai no Ziemassvētku vecīša zem egles noliek kaut ko mazāku, simboliskāku.