«Kopā ar kaimiņu bērniem nākot mājās no skolas, te, senās muižas teritorijā, parasti izdauzījāmies. Arī biedrības namā, kur tolaik bija veikals, iegājām pēc kaut kā ēdama. Tā nu var teikt, ka esmu absolūti vietējā – ar saknēm, sirdi un dvēseli. Tā ir mana vieta,» saka Dace.
Liekas neticami, bet Mujānu izglītības biedrība, kura darbību sākusi pirms simt gadiem, joprojām pastāv. Tomēr aktīva darbība nenotika, jo pats nams, kuram šogad deviņdesmit, nu jau ilgāku laiku bija kritiskā stāvoklī, ekspluatācijai nedrošs, bez labierīcībām.
«Kad mums piedzima pirmā meitiņa (nu jau ģimenē trīs bērniņi), regulāri uz šo vietu nācām pastaigāties, un mans vīrs Mareks vienmēr teica: nu paskaties, te viss brūk kopā – darām taču kaut ko! Tā ka ideja, ka te kaut ko lietas labā varētu darīt, pieder tikai un vienīgi viņam,» neslēpj Dace. «2018. gadā līdz ar pirmajām maija dienām sākām rīkoties, bet iecerētos darbus pilnīgi pabeidzām pavisam nesen – šī gada septembrī. Un 17. un 18. septembrī notika gaidītais nama atklāšanas pasākums.»
PIRMAJĀ STĀVĀ, kur tagad kafejnīca, savulaik bijusi kinozāle. Ārijas Romanovskas foto