Minētais likumprojekts, jāatgādina, ir aktuāls jau kopš 1997. gada, kad parādījās pirmās šādas iniciatīvas, un jo īpaši kopš 2009. gada, kad likumā «Par pašvaldībām» tika iekļauts pants, kas paredzēja pašvaldību tiesības «likumā noteiktajā kārtībā» rīkot referendumus. Vienīgā problēma, ka visu šo laiku nekāda likuma, kas noteiktu minēto kārtību, nebija (un vēl arī šobrīd nav), un attiecīgi nebija arī nekādu referendumu. Lai likuma parādīšanās beidzot nonāktu nosacītā rokas stiepiena attālumā, vajadzēja paiet vairāk nekā desmit gadiem, kas vismaz netieši liecina par entuziasmu, ar kādu likumprojekts tika izstrādāts un virzīts.
Lai gan likumprojekts vēl var piedzīvot nebūtiskas izmaiņas trešajā lasījumā, tā pamatnostādnes ir skaidras un paliks nemainīgas. Likumprojekts paredz, ka saistošos (nevis konsultatīvos) referendumos varēs lemt jautājumus par pašvaldības attīstības stratēģiju, ierosinātajiem būvobjektiem un vēl arī domes atlaišanu (par šo jautājumu referendumu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jauna sasaukuma domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām).