«Esmu dzimis un audzis Rīgā, bet mani vienmēr ir vilkuši lauki. Tagad dzīvoju meža vidū, tuvākie kaimiņi ir pa kilometru, un tas ir labi,» saka Vidzemes Augstskolas rektors GATIS KRŪMIŅŠ. Viņa darba dienas paiet starp cilvēkiem, šķetinot milzīgu informācijas plūsmu. Dienas paiet arī ceļā no pilsētas uz pilsētu, no konferences uz konferenci. Darbs klātienē un attālināti, un tehnoloģijas vienmēr pa rokai.
«Mans vaļasprieks ir guļbūves. Nodarbojos savā mājā ar celtniecību. Tas ir reāls un fizisks darbs. Atbrauc no pilsētas, ņem kārtīgu etnogrāfisko cirvi un cērt vajadzīgās gropes. Lēdurgas pusē atjaunoju dzimtas īpašumu. To atguvām 90. gados, diezgan nolaistā stāvoklī, bet tagad restaurēju, būvēju arī ko jaunu, izmantojot senās un pārbaudītās metodes, kas dažkārt ir ļoti labas mūsdienās. Kā strādāja vecie cilvēki? Ļoti radoši un mājas būvēja no tiem materiāliem, kas bija pieejami.
AR SENU CIRVI cērt baļķos gropes. Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš atgūst spēku, atjaunojot dzimtas īpašumu Lēdurgā. Foto no personiskā arhīva