No ne viena vien apkaimes zemnieka dzirdēts: «Kopš par mana ganāmpulka veselību gādā Sandra, varu mierīgi naktīs gulēt.» Intervija notika Sandras mājā Rūjienā, kas ir arī viņas privātprakses un, kā izrādījās, arī jaunās veterinārās klīnikas atrašanās vieta.
Sandra, kurā brīdī izlēmāt, ka būsiet lielo, nevis mazo mīļdzīvnieku daktere un kāds ir jūsu ceļš līdz savai privātpraksei?
Kad 1993. gadā absolvēju augstskolu Jelgavā, veterinārārstiem nebija brīvas izvēles par to, kas būs viņu pacienti – lielie vai mazie dzīvnieki. Tolaik mazie neskaitījās gandrīz nekas vērā ņemams un tiem dažas klīnikas bija tikai Rīgā. Arī mēs tur studiju sākumā bijām praksē. Man pēc studijām bija jāatgriežas dzimtajā Vilpulkā divu iemeslu dēļ: mammai bija veselības problēmas un zemnieku saimniecība «Birzmaļi» jau bija reģistrēta uz mana vārda. Sāku interesēties par darba iespējām, bet mūspusē manā profesijā vakances nebija. Sāku strādāt Virķēnu lauksaimniecības skolā, topošajiem lauksaimniekiem un lauku saimniecēm devu pamatzināšanas praktiskajā lopkopībā.
Tad apprecējos, piedzima bērni. Linardam nu jau ir 26, bet Imantai 22 gadi. Dēls dzīvo un strādā Jelgavā, kur viņam izveidojusies ģimene, un neklātienē studē par lauku inženieri. Pirms nedēļas mūsu saimei piepulcējās mazmeitiņa Linsija. Savukārt Imanta dzīvo Rūjienā un strādā ar jauniešiem.
LAIPNI LŪGTI! Jaunā veterinārā klīnika Kalna ielā 11 un daudz kas cits šajā sētā tapis bez kredītiem. Ārijas Romanovskas foto