Viss tīrs, kārtīgs un ziedošs. Skolas teritorijā izaudzētie tomāti jau pa daļai novākti un atdoti skolas virtuvē, lai saliek burkās, jāņogas nolasītas, un āboliem draud sulā spiešana. No sēkliņas līdz dēstam, līdz ziedam vai ražai.
«Februārī jau sāku visu sēt, un tad darbiņš līdz novākšanai. Pavasarī klasē, kur bērniem mājturība, kur logopēdes kabinets, palodze ir pilna ar stādiem. Un drīz tā būs pilna ar pelargoniju spraudeņiem. Augustā salaužu, un pa ziemu izauklējas,» tā Sandra Andrupe, kas skolā par dārznieci strādā jau desmit gadus un pilnīgi noteikti padara vairāk, nekā prasītu tikai pienākums.
Izstaigājot plašo skolas apkārtni, redzams, cik daudz visā sajūtu ielikts. Labiekārtots stūrītis, kur atpūtas vieta un laubīte. Sandra stāsta, ka siltajās pavasara un atvasaras dienās skolotājas tur iznāk laukā pasēdēt un parunāties brīvajos brīžos. Plašā ainaviskā dobe, kas zied no pavasara līdz rudenim, kuras viens fragments veidots kā saulīte no oranži dzeltenām samtenēm, ir Sandras izlolota.
«Pati plānoju, kur un ko stādīšu. Ar direktori aprunājos, un kopā izlemjam, kādas puķes ik pavasari liksim skolas fasādes apstādījumos pie ieejas, un vienmēr arī sarunāju, ka pavasaros droši varu stādīt daudz atraitnīšu, jo tās man pašai ļoti patīk,» stāsta Sandra, nosakot, ka lielajam stādījumam dobes malas vien divreiz gadā jāatgriež, lai nezāles neieskrienas.
DARĪT DARBU, kas patīk, ir liels gandarījums. «Man tiešām patīk sakopt, lai ir ziedoši un skaisti. Un prieks, ja arī citus tas uzrunā,» tā Sandra Andrupe. I. Kalniņas foto