Būtu man teikšana vai vismaz pazīšanās Rīgas pilī, es Saeimas deputātam Kasparam un bijušajam iekšlietu ministram Sandim piešķirtu pa spožam medālim – par viņu neatsveramo ieguldījumu Latvijas politikas kvalitātes celšanā. Pateicoties abiem, tagad arī visu citu darbos caurkritušo un morāli bankrotējušo varas tīkotāju dīžāšanās izskatās smieklīga un žēlīga. Iespējams, to izdosies pamanīt pat mūsu tautas lētticīgākai un aizmāršīgākai daļai.
Jāsaka, Ģirģeni iemanījās savam uznācienam izvēlēties vairāk nekā pareizu brīdi. Rīt Ainārs Šlesers gatavojas – visticamāk, ierastajā pērkondimdošās pašslavināšanās manierē – sabiedrībai piedāvāt sevi un savu ilūziju «uzsildīto zupu» kā brīnumlīdzekli visām mūsdienu nelaimēm. Tagad ļaudis, kuri pulcējās ap viņa maku (pats no saviem iedomu augstumiem to, protams, neapjēgs), lai tiktu pie amatiem vai vismaz līdz vēlēšanām «padzīvotu zaļi» uz lētticīgā bagātnieka rēķina, ir svētās dusmās. Klaunisku konkurentu uzrašanās gaisina publikā nopietnu attieksmi pret viņu iecerēto «Buldozera augšāmcelšanās» šovu. Patiess paldies jums par to, brālīši mīļie!