Vai taisnība izrādīsies tās noliedzējiem, «savu kaktiņu, savu stūrīti zemes» paturēt gribētājiem, vai, kā sola šīs reformas virzītāji, tā tiešām radīs iespējas krietni labāk dzīvot ne vien valstspilsētās trotuārus slīpējošajiem, bet arī līdz šim pa dubļainiem ceļiem ne tikai uz tīrumiem, bet daudzviet arī vēl uz pagasta centru braucošai zemniecei, parādīs ne jau šis vai pat nākamais gads. Ieguvumus un laikam gan arī vismaz dažus mīnusus varēsim vērtēt vien pēc gadiem. Būtu labi, ja vismaz līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, lai tad vēlētāji ar daudz lielāku aktivitāti nekā nupat notikušajās varētu izvērtēt, vai tiešām pašiem gudrākajiem, saimniekot protošajiem un uz attīstību tendētajiem deputātiem ir uzticējuši nu jau krietni lielāko novadu vadīšanu.
Taču šobrīd šīs reformas sakarā jautājumu joprojām ir varbūt pat vairāk, nekā uzreiz ir iespējams rast atbildes. Tās meklējot, gudri ir tie deputāti, kuri laikus saprata, apzinājās, ka reforma neizbēgami notiks, un jau meklēja saskarsmes un sadarbības iespējas līdzšinējo, mazo pašvaldību starpā, sāka kopīgi rakstīt nākamo vajadzību un pirmkārt darāmo darbu plānus. Šajā sakarā pēc pašvaldību domju priekšsēdētāju ievēlēšanas nākamais, iespējams, pat būtiskākais deputātu lēmums bija saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 21. pantu arī jau 1. jūlijā pieņemtie saistošie noteikumi un novada pašvaldības nolikums. Tas nosaka pašvaldības pārvaldes organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības vietējā pārvaldē, kā arī tādu būtisku akcentu, ka jaunā pašvaldības teritorija tiek pārvaldīta nedalīti.