Minētā reforma oficiāli tiek pamatota ar to, ka nepietiekamas sociālās iemaksas vai strādāšana tādos režīmos, kas ļauj neveikt šīs iemaksas vismaz no minimālās algas, padara šādus cilvēkus sociāli neaizsargātus kritiskās situācijās, un kā piemērs tiek minēta Covid-19 pandēmija. Tās laikā samazinājās daudzu pašnodarbināto, radošo profesiju pārstāvju u.c. ienākumi, bet sociālo iemaksu nepietiekamais apjoms radīja problēmas ar iztrūkuma kompensēšanu. Turpmāk, kā tiek solīts, šādu problēmu vairs nebūs.
Raugoties no valsts viedokļa, problēmu varbūt tiešām kļūs mazāk, tomēr, kas attiecas uz reformas «objektiem» – strādājošajiem ar zemiem ienākumiem, tad viņiem problēmu pavisam noteikti kļūs tikai vairāk. Pirmkārt jau vismaz daļā gadījumu tie cilvēki, kuru ienākumi jau tāpat ir zemi, turpmāk saņems vēl mazāku atalgojumu. Otrkārt – reforma paredz, ka gadījumos, kad daļas strādājošo ienākumi izrādīsies nepietiekami minimālā sociālā nodokļa nomaksāšanai, iztrūkumu segs darba devējs, un trūkst pārliecības, ka darba devēji vēlēsies saglabāt šādas darba vietas.