«Braucu uz katru tirdziņu, te nopērkams mans jaunais albums, kas nekur citur nav dabūjams. Tajā apkopotas dziesmas no tiem laikiem, piemēram, Tu laimīgi smējies sapnī, līdz mūsdienām,» rāda Dainis. «Ar nepacietību gaidām ierobežojumu atcelšanu, lai beidzot varētu nospēlēt 40 gadu jubilejas koncertus, kurus pērn pandēmijas dēļ atcēla, tā ka visi četri esam starta gatavībā, lai arī šogad Eolikai aprit jau 41. gadskārta.»
Uz jautājumu, vai uz dzimto Alūksni arī sanāk aizbraukt, Dainis atbild:
«Kopš 1980. gada, kad sāku dziedāt Eolikā, esmu rīdzinieks, Rīgā arī ieprecējos, kaut gan iepazināmies mēs Maskavā, Vispasaules studentu jaunatnes festivālā 1985. gadā. Viņa dejoja Vektorā un vēl līdz šim to dara. Pēc noslēguma koncerta Gorkija parkā 60 – 70 tūkstošu auditorijai bija diena brīva līdz specreisa vilcienam, ko darīt nebija, klaiņojām pa kojām, un es ieklīdu viņas istabiņā. Protams, uz Alūksni braucam, diemžēl vecāki vairs nav starp dzīvajiem, taču draugi palikuši, arī īpašumi jāaprauga. Alūksnē tagad ļoti skaisti, jaunais tiltiņš, skatu torņi – man prieks par to, malači alūksnieši! Tāpat arī Cēsis, Kuldīga, Latgales pilsētas – ir Latvijā, ko redzēt.
DAINIS DOBELNIEKS pie 40 gadus senas afišas. Ārijas Romanovskas foto