Respektējot tā iesniedzēja Valsts prezidenta Egila Levita izteikto vēlmi, ka šādam likumam vajag būt spēkā jau no 1. jūlija, kad darbu sāks jaunievēlētās pašvaldības, projekts Saeimā acīmredzot tiks izskatīts jau šonedēļ un ātri vien kļūs par likumu.
Tā ievaddaļā akcentēts, ka «latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas kopējā bagātība». Lai šo bagātību saglabātu un arī vairotu, likums paredz «radīt nepieciešamos priekšnoteikumus iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai». Īpaši uzsvērta katra pagasta (pat ne visa novada) un pilsētas piederība kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Noteikti arī pienākumi pašvaldībām vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā. Ministru kabinetam (MK), lai saskaņotu valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus, kā arī koordinētu un mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību resursus, jau līdz šī gada beigām nāksies apstiprināt Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu.