Abi jaunieši izpētījuši pieejamo informāciju, lai maksimāli mazāku ļaunumu nodarītu kokam, iegūstot sulas, talkā ar padomu nākuši arī citi ģimenes locekļi. Rudenī jau noskatītas potenciālās kļavas, jo ziemā tās bez lapām visai grūti atpazīt. Kokam ir jābūt vismaz ar 40 cm diametru, citādi tas ir par jaunu, un urbums jāizdara aptuveni 40 cm augstumā no zemes un 5 cm dziļumā, jo sula tek gar mizu, ne no koka serdes. Dziļāks urbums kaitē kokam, veido nevajadzīgu «brūci», un var iemesties mizas trupe. Madara uzsver, ka kļavai sulu nevar iztecināt pavisam, jo tā kokam ir vajadzīga, kad sāk plaukt lapas, tāpēc urbumi laikus jāver ciet. Kārlis norāda, ka kļavu sulu tecināšanai vispateicīgākais laiks ir, kad zeme ir vēl sasalusi, tomēr sāk atkust, naktīs ir mazi mīnusi, bet dienās plusiņi. Urbums jāveic dienvidu pusē, kur ir saule.
Viņi ieurbuši četros kokos ar domu, ka paši izdzers, tomēr pie mājas esošās kļavas ar sulām neskopojas, viena no tām diennaktī «saražo» vairāk par pieciem litriem, citas krietni mazāk, arī sulas garša katrai atšķiras.
KĻAVU SULAS «Lodziņu» mājās tiek izmantotas plašā veidā: dzeršanai, puķu laistīšanai, kokteiļos un, iespējams, pat taps zupa no tām. Kārlis un Madara ir gandarīti par dabas piedāvātajiem labumiem. Fonā viņu pašu būvētā darbnīca. E. Kristiņas foto