Ja kopīpašnieki nevienojas par kopīpašuma dalīšanas (izbeigšanas) veidu un kāds kopīpašnieks ceļ prasību tiesā, parasti tiesa vai nu, ja iespējams, sadala kopīpašumu reālās daļās, kā rezultātā rodas divi vai vairāki jauni nekustamie īpašumi, vai atdod visu vienam kopīpašniekam, kuram jāsamaksā pārējiem viņu daļas naudā, vai arī nospriež, ka kopīpašums jāpārdod izsolē un tā rezultātā iegūtā nauda jāsadala starp kopīpašniekiem proporcionāli viņu domājamo daļu apmēram (Civillikuma 1075. pants). Kā vēl viens kopīpašuma dalīšanas veids šajā pantā paredzēts arī jautājumu, kurš no kopīpašniekiem paturēs sev visu īpašumu un, attiecīgi, kuri saņems savu daļu apmaksu naudā, izšķiršana ar lozi.
Daudzus gadus kopīpašumu dalīšanas jeb izbeigšanas lietas nereti ir bijušas godprātīgu, labticīgu cilvēku «biznesa instruments». Runa ir par gadījumiem, kad cilvēki no malas vai viņu radīti, vadīti vai ar viņiem saistīti uzņēmumi ieguvuši īpašumā kāda kopīpašnieka domājamās daļas, lai pēc tam savu jauniegūto kopīpašnieka statusu izmantotu peļņas gūšanai, iedzenot stūros un piespiežot pie sienām pārējos kopīpašniekus.