Nāksies satrauktos prātus nomierināt un notiekošajā attaisnot gan Jūliju Skujiņu, gan Robertu Slokenbergu, gan abiem veltītos pieminekļus. Notikušajā vainojami ir skolas pagalma rekonstrukcijas darbi. Madonnu Orans uz kādu laiku vajadzēja pārvietot. Sniega kārta šobrīd ir bagātīgi pārklājusi iesāktos darbus, tāpēc arī «acīs duras» tikai abu pieminekļu tuvums.
Atskats pagātnē
Ir 1929. gads. No Džūkstes draudzes uz Rūjienas Ziemeļu draudzi pārnāk mācītājs Roberts Slokenbergs. Jauns, enerģisks, progresīvu ideju pārpilns. Bērnu audzināšana kristīgā garā – tas viņa galvenais uzdevums. Pirmā vizīte pie Rūjienas pamatskolas direktora Pētera Meistera. Tiek atraidīts. Ko nu? Aizvainojums mācītājam dod spēku, un jau ar 1. septembri vecajā, zviedru laikos celtajā draudzes skolas ēkā durvis ver «Roberta Slokenberga privātā 6 klašu pamatskola». Pirmā skolotāja tur ir Luda Bērziņa audzēkne – deviņpadsmitgadīgā Jūlija Skujiņa. Skolēnu skaits pirmajā gadā nepārsniedz 30, jo rūjieniešu uzticība ir taču jānopelna. Iet laiks, un jau pēc pāris gadiem vecā skolas ēka piedzīvojusi grandiozu pārbūvi ar ūdenstorni, pulētām grīdām un peldbaseinu pagrabstāvā. Skolēnu skaits un skolotāju skaits desmitkāršojies.
RŪJIENAS DRAUDZES SKOLAS SKOLOTĀJI. Pirmajā rindā otrā no kreisās puses – skolotāja Jūlija Skujiņa un viņai blakus mācītājs, skolas dibinātājs Roberts Slokenbergs. Arhīva foto