Sākotnēji bijusi bērnu ārste – pediatre
1987. gadā man piedāvāja pārkvalificēties par bērnu neirologu. Es jau sen biju vēlējusies mācīties kādu specializāciju. Bērnu neiroloģija tolaik bija pilnīgi jauna specialitāte, pie mums neapgūta. Pusgadu apmeklēju apmācības Rīgā Bērnu klīniskajā slimnīcā, pēc tam bija atsevišķi kursi, un es sāku darboties kā bērnu neiroloģe. Joprojām apmeklēju dažādus kursus, gan Latvijā, gan ārpus tās, bet pašlaik tie notiek online versijā. Lasu grāmatas vācu un angļu valodā.
Patlaban skatījums uz bērnu neiroloģiju ir pilnīgi cits, jaunie speciālisti – kolēģi nāk ļoti labi sagatavoti. Bērnu neiroloģija ir ļoti progresējusi, darbojas sasaistē ar ģenētiķiem, ar endokrinologiem, bet īpaši ar ģenētiku. Retās slimības tiek pētītas, un ir arī iespējama ārstēšana, kas agrāk likās neiespējama, diagnostikas iespējas ir pieaugušas. Man liekas, tā ir ļoti interesanta joma.
Vienīgi mani šobrīd uztrauc, ka mēs kā bērnu neirologi esam spiesti darīt bērnu psihiatra darbu, jo viņu nepietiek, un vecāki ar mazu bērniņu, kuram ir autiskā spektra traucējumi vai autisms, lai vismaz pirmo reizi saņemtu konsultāciju, ko darīt, kur griezties, kādi izmeklējumi nepieciešami, bērnu psihiatra trūkuma dēļ dodas pie bērnu neirologa, lai vispār tiktu pie kaut kāda ieskata par ārstēšanas iespējām.
BAIBA TREIJA. Foto no personiskā arhīva