Par šīsnedēļas galveno skandālu vakardienas laikrakstā jau izteicās kolēģis Guntis Vīksna, taču es – piedod, lasītāj! – nevarēju piespiest sevi šo kolorīto notikumu apiet.
Baidos, ka sasteigtais demisijas pieprasījums sakņojas vienīgi Krišjāņa Kariņa komandas vēlmē pārvarēt kaitējumu, ko viņa autoritātei radīja valdības grābstīšanās, pērnā gada beigās sacerot un ieviešot juceklīgus tirdzniecības ierobežojumus. Cerības apturēt vīrusa straujo izplatību, liedzot pirkt veikalos žurnālus, trauku mazgājamās švammītes un zeķubikses, ne tikai kaitināja pie šīm precēm netikušos. Šis jampadracis padarīja premjeru un ministrus smieklīgus.
Ministru prezidenta prasība – lai Ilze Viņķele atkāpjas no amata, jo valstī nepietiekami aktīvi tiek izvērsta mediķu vakcinācija – pirmajā brīdī izklausās pamatota. Taču tās īstenošana neko neatrisina, tikai sabremzē cīņu ar Covid-19 un satrauc sabiedrību, kam šobrīd galīgi nav vajadzīgs vēl viens bābisks kašķis valdošajā koalīcijā.