Ja tāds vērtējums attiecināms vien uz Covid-19 pāridarījumiem daudzu cilvēku veselībai un pat dzīvībai, tad šādam secinājumam var arī piekrist. Ja vērtējums ir par visu valsts dzīvi un ekonomiku, situācija gan vēl tik dramatiska nav, jo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums tomēr būs pietiekami augsts. Te gan jāteic, ka vēl septembrī Latvijas Banka šo pieaugumu prognozēja pat virs 5%, nu rādās, ka būs vien 2,8%. IKP pieaugumu noturēja vispirms jau tas, ka lauksaimniecību, mežsaimniecību, lielos uzņēmumus krīze ietekmēja mazāk nekā sīkražotājus, dažādu pakalpojumu sniedzējus, no kuriem daudzi pat palika bez darba, tātad neko arī nevarēja saražot.
Tieši šo mazo uzņēmēju noturēšana «virs ūdens» ir smagākā nasta, kuru aizejošais gads uzkrauj jaunā plecos. Pēc ieilgušas čammāšanās, pat pretrunīgiem lēmumiem valdība gada nogalē kaut kādus risinājumus, lai grūtībās nokļuvušos uzņēmējus un bez darba palikušos finansiāli kaut cik atbalstītu, tomēr atrada. Šī gada jautājums nu ir: cik ilgi un kādā apjomā valdība var šiem pabalstiem naudu tērēt?