Februāra beigās Strenču centrā vienkopus pulcējoties Strenču, Beverīnas un Burtnieku novadu iedzīvotājiem, notika protesta akcija pret atsevišķu pagastu pievienošanu Valkas novadam. Strenču tranzītielu, lēni braucot, paralizēja aptuveni 70 smagās tehnikas vienības un vieglās automašīnas. Tas bija viens no «skaļākajiem» signāliem VARAM, ka iedzīvotāju intereses nesaskan ar «kartē iezīmēto» nākotni. Jau vēsturiski ceļi no Strenčiem veduši uz Valmieru. «Mēs esam gandarīti, ka mums izdevās sasniegt šo mērķi. Pirmkārt, mērķis bija skaidrs, tāpēc ka pašvaldībai bija iedzīvotāju mandāts. Pašvaldība veica aptauju, un 93% respondentu no tiem, kas piedalījās, norādīja, ka vēlas, lai mēs, Strenču novads, pievienotos Valmierai jeb Valmieras jaunajam novadam. Otrkārt, visi sociāli ekonomiskie rādītāji norāda, ka tas ir loģisks un racionāls risinājums,» tā Jānis Pētersons.
Sarunās par jaunā Valmieras novada izveidi Strenču novada vadītājs ir iezīmējis galvenos attīstības virzienus un tradīcijas, un viņš ir pārliecināts, ka tie tiks ņemti vērā. Apvienošanās lielākā novadā un teritorijā ir milzīga iespēja, jo tik dažādie novadi un teritorijas bagātinās cita citu, radīsies jaunas tradīcijas, tomēr nevajadzētu aizmirst arī vecās. Jānis Pētersons norāda, ka patlaban galvenās novada prioritātes ir turpināt uzsāktās iestrādes un attīstības virzienus, strādāt, lai organiski, līdzvērtīgi un pilnvērtīgi iekļautos jaunā novada sastāvā, tomēr saglabājot savu identitāti, tāpat būtiski jaunajā situācijā meklēt un izmantot jaunas iespējas, dažādot sadarbības formas.
Turpinot darbu pie attīstības, nākamā gada prioritātes ir infrastruktūra – ielu, trotuāru un vides sakārtošana pieejamā finansējuma ietvaros. «Mums projektēšanas procesā ir pilsētas centrālais laukums, kas prasa zināmu finansējumu, tur ir dažas problēmas,» tā Jānis Pētersons. Novada vadītājs skaidro, ka pilsētas centrālā laukuma sakārtošana notiek lēnāk, jo tas saistīts ar to, ka teritorija pieder gan pašvaldībai, gan privātpersonām. Iepirkuma izsludināšanai sagatavoti vairāki projekti saistībā ar ielu remontiem. Tāpat sākti remontdarbi publiskajā pirtī, šobrīd tie norit vīriešu pusē, pēc tam būs sieviešu daļā.
No tādām praktiskākām lietām ieplānota ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīklu atjaunošana Sedā; no jauna izbūve Strenčos, Sūnu ciema kvartālā; ūdensvada atjaunošana Sedā, Uzvaras ielā; dzīvokļu fonda uzlabošana; ielu apgaismojuma atjaunošana Sedas pilsētā un atsevišķās ielās Strenčos; gājēju celiņa apgaismojums līdz Šalku ciematam; pagastu ceļu grants seguma remontdarbi; pakāpeniska grāvju tīkla atjaunošana gar pašvaldības autoceļiem; asfaltbetona atjaunošana Sedā, Zaļā ielā, no Dārza ielas līdz Sporta ielai; Zemitāna ielas remonts – notekūdeņu kanalizācijas, trotuāra izbūve; centrālā auto stāvlaukuma rekonstrukcija; dzelzceļa šķērsošanas gājēju pāreja Trikātas 1A.
Pašvaldības vadītājs stāsta, ka budžets kultūras jomā tiek plānots līdzīgi kā citus gadus, domājot par novada tradicionālajiem svētkiem. «Ir atslēgas pasākumi, un mēs katru gadu tos rīkojam – nekopējam, bet ieviešam kaut ko jaunu, – tie ir Plostnieku svētki, Saulgriežu svētki Jērcēnos un citi,» tā Jānis Pētersons. Nozīmīgs novadam ir arī pašdarbnieku kolektīvu ieguldījums svētkos, viņi kopā ar māksliniekiem Strenču novada iedzīvotājiem, kā arī citiem interesentiem ne vienu vien reizi sagādājuši patīkamus pārsteigumus. «Tik mazā pašvaldībā, kāda mēs esam, katru mēnesi ir kāds nozīmīgs pasākums,» min Jānis Pētersons.
Tradicionāli budžetā paredzēti finanšu līdzekļi iedzīvotāju ideju atbalstam, ko ir iespējams apgūt dažādos veidos. «Ja biedrības raksta projektus, tad mēs parasti garantējam līdzfinansējumu, jo biedrībām nav tik daudz naudas. Mēs veidojam savus konkursus vides iekārtošanai, labiekārtošanai vai uzlabošanai. Atvēlam vairākus tūkstošus iedzīvotājiem un biedrībām, ko viņi konkursu veidā var iegūt kā atbalstu un realizēt savas idejas, un labums no tā ir plašākai sabiedrībai,» tā Jānis Pētersons.
Biedrība «Cerības pakāpiens», pateicoties LR Kultūras ministrijas finansējumam un Valmieras novada fonda atbalstam, oktobra nogalē uzsāka keramikas nodarbību ciklu Sedas pilsētā, iesaistot dažādu tautību iedzīvotājus kopīgam radošam darbam.
Septembrī tika īstenotas «Meža dienu 2020» aktivitātes un iedzīvotāju iniciatīvu projekta «Sabiedrība ar dvēseli 2020» biedrības «Esam Jērcēniem» aktivitātes. Jaunjērcēnu parks kļuva bagātāks par vairāk nekā 100 dažādiem kokiem – liepām, ozoliem, gobām, kļavām un dekoratīvajiem krūmiem – ceriņiem, jasmīniem, lazdām, grimoņiem. Muižas tuvumā tika iestādītas arī vairākas parka rozes.
Jānis Pētersons, komentējot jaunā Valmieras novada izveides procesu, min: «Domāju, ka viss notiek normāli, jo ko mēs varam gribēt no nesagatavotas reformas! Esam iemesti lielajā dīķī, kur mūs ir iemetusi VARAM, un mēs tagad peldam. Cik labi mēs sastrādāsimies un domāsim kopā, tik sausi izpeldēsim no tā, bet potenciāls ir milzīgs, līdz ar to ir tikai jādara. Protams, apgrūtina tas, ka šobrīd neviens nevar pieņemt politiskus lēmumus, neviens neuzņemas atbildību, jo neviens nezina, kas notiks pēc vēlēšanām, bet vairāk vai mazāk tiek domāts un viss uz priekšu iet. Es domāju, ka mēs būsim gatavi pēc vēlēšanām strādāt, un tad arī būs laiks, lai sakārtotu jautājumus līdz galam, jo nevajag domāt, ka 1. datumā pēc vēlēšanām viss būs fantastiski un skaisti, taču es domāju, ka darbība būs nodrošināta normāli, un tālāk atliek rūpīgs darbs, lai pārējo racionalizētu un sakārtotu.»
Jānis Pētersons lasītājiem un Strenču novada iedzīvotājiem novēl veselību un iedrošina «pārvarēt šo likteņa uzlikto problēmu – Covid-19. Tāpat novēlu veiksmīgi ieiet Jaunajā gadā un veiksmīgi uzsākt mūsu novadu kopdzīvi, saprast citam citu, un lai mums visiem izdodas un ir gandarījums par rezultātu!»
JĀNIS PĒTERSONS (no labās) «Mežu dienu 2020» aktivitātēs Jērcēnos. Annijas Ratnieces foto