Krišjāņa Kariņa runas interpretācija nav mans šodienas uzdevums. Tā kā šis ir 2021. gada budžeta tapšanas moku pilnais laiks, tad vērts paraudzīt skaitļus – kādi tie bija un kādi būs Latvijas budžeta kontekstā, ievērtējot Covid-19 pandēmijas radītos apgrūtinājumus.
Caurums šī gada ieņēmumu sadaļā būs diezgan ievērojams. Tā pērn, 2019. gadā, pēc desmit mēnešu skaitīšanas valsts kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, taču šī gada vākums tādā pašā laika nogrieznī mērāms ar gandrīz tikpat lieliem cipariem, tikai nu jau mīnusos – deficīts ir gandrīz 410 miljoni eiro. Nav iemesla cerēt, ka novembris un decembris būs devuši kādu pozitīvu uzrāvienu, tāpēc par 2020. gadu deficīts varētu sasniegt apmēram pusmiljardu eiro. Ja šī gada budžeta ieņēmumu daļa bija 9,9 miljardi ar kādu 7 miljonu eiro astīti, tad izpildē varētu būt iztrūkums apmēram 5% apmērā. Tiesa, budžets jeb mūsu valsts kopējais maks ekonomisko lejupslīdi parasti izjūt ar zināmu nobīdi laikā, taču kritums būs, tas jāgaida.