Mūsu ģimenē ir divas tādas nozīmīgas tikšanās reizes gadā, un viena no tām ir Ziemassvētku laikā, kad starp bērnu eglītēm un pasākumiem māsu un brāļu starpā mēģinām rast vienu dienu, kad visiem sabraukt kopā. Dienu piepilda čalas, mazākie izskrien mūsu bērnības vietas un nepacietīgi gaida Ziemassvētku vecīša pārsteigumus. Bet tagad, lai cik neticami, tas viss nav iespējams, jo jāsargā veselība.
Bija laiks, kad šo kņadu mūsu lauku mājās es nevarēju izturēt, vienuviet sabrauca ap 20 cilvēku, no kuriem aptuveni puse bija bērni ar milzu enerģiju, kas kā viesulis gāja pāri visās istabās, tad nebeidzamie trauku kalni pēc kopīgajām pusdienām…