Gleznošanas pirmsākumi
Sākot pirmo klasi, mamma teica, ka vajadzētu mācīties mūzikas vai mākslas skolā. Biju dzirdējusi, ka mūzikas skolā ir kaut kāds briesmīgs solfedžo, nezināju, kas tas ir, bet daudzi bērni par to čīkstēja – tas esot traki. To dzirdot, izvēlējos iestāties mākslas skolā un kopš tā brīža neesmu pārtraukusi mācīties gleznot.
Uzsākot gaitas Valkas mākslas skolā, nemācēju neko no tā, ko man tur lika darīt. Man bija sešu krāsu komplekts, vecāki nezināja un nebija man nopirkuši divdesmit četru krāsu komplektu, tajā brīdī jutos apdalīta. Tomēr jau tajā pirmajā gadā biju spiesta iemācīties visu, ko varu no tām sešām krāsām izspiest, ja trūka citas krāsas. Protams, tajā brīdī to nenovērtēju, ka tajā visā ir arī pozitīva nianse. Valkas mākslas skolā ir vairāki kursi, un es tos visus absolvēju. Gribu arī pateikt paldies Valkas mākslas skolas tā laika direktorei Marutai Stabulniecei par nerimstošu uzmundrinājumu un stingrību vienlaikus – pateicoties viņai, es uzdrošinājos gribēt no gleznošanas vairāk.
IZSTĀDES ATKLĀŠANĀ VALMIERAS MUZEJĀ. No kreisās: Ieva Kampe-Krumholca, Oskars Krumholcs un viņu meita Odrija Krumholca. Ārijas Romanovskas foto